Lielbritānija, Francija, Spānija, Itālija un Kanāda bloķējušas NATO ģenerālsekretāra Marka Rites iniciatīvu dalībvalstīm piešķirt 0,25% no sava IKP militārai palīdzībai Ukrainai, vēsta laikraksts “The Telegraph”.
Rite atzina, ka viņa iniciatīva netiks īstenota, jo trūkst vienprātīga sabiedroto atbalsta. Viņš bija cerējis, ka plāns tiks apstiprināts gaidāmajā alianses samitā Ankarā.
Pēc žurnālistu ziņām, vismaz septiņas NATO valstis, kuras jau tagad Ukrainai tērē vairāk nekā 0,25% no sava IKP, paudušas atbalstu šai idejai. To vidū ir Nīderlande, Polija, Baltijas un Skandināvijas valstis. Tomēr lēmumus aliansē pieņem vienprātīgi, un Londona, Parīze, Madride, Roma un Otava iebilda pret to.
Saskaņā ar avota aliansē sniegto informāciju šīs valstis “nav sajūsmā par šo ideju”.
Saskaņā ar Ķīles institūta apkopotajiem publiski pieejamajiem datiem Nīderlande, Polija, Ziemeļvalstis un Baltijas valstis sniedz atbalstu 0,25% no IKP vai vairāk.
Rite norāda, ka palīdzība Ukrainai ir “nevienmērīgi sadalīta NATO ietvaros” un ka daudzas valstis “netērē pietiekami daudz līdzekļu, kad runa ir par atbalstu Ukrainai”.
NATO vadītājs jau sen ir uzsvēris, ka Eiropai būtu jāuzņemas lielāka atbildība par Ukrainas atbalstīšanu, nevis jāpaļaujas uz ASV palīdzību.
“Es ļoti vēlētos, lai vairāk valstu, kas tik labi runā par Ukrainu, savus vārdus arī atbalstītu ar reālu naudu,” paziņojis Zviedrijas premjerministrs Ulfs Kristersons.