Liepājā notikušas starptautiskas ūdenslīdēju mācības

Baltijas jūra divas nedēļas bija kļuvusi par mācību lauku ne tikai Latvijas, bet arī citu NATO valstu ūdenslīdējiem. Noslēgušās starptautiskās Jūras spēku mācības “DIVEX 25”, kas notiek jau devīto gadu pēc kārtas. Šogad mācības norisinājās Liepājā un tās apkārtnes ūdeņos. To laikā karavīri trenējas sprādzienbīstamu priekšmetu meklēšanā un neitralizēšanā. 

Baltijas jūras attīrīšana no vēsturiskās munīcijas, kas saglabājusies jau no Otrā pasaules kara laikiem, ir viens no Baltijas valstu ilgtermiņa uzdevumiem. Šim mērķim veltītas arī mācības, kas notiek HODOPS jeb vēsturiskās munīcijas neitralizēšanas operācijas ietvaros. To galvenais uzdevums ir padarīt jūru drošāku gan kuģošanai, gan cilvēkiem.

Dmitrijs Jankovs, Jūras spēku Mīnu kuģu eskadras komandiera pienākumu izpildītājs, kapteiņleitnants: “Pirmkārt, vajag ik pa laikam atstrādāt savas iemaņas, it īpaši, ūdenslīdējiem, kad viņi atrodas zem ūdens, jo tas ir pārāk bīstams, pārāk sarežģīts. Pie tam, vēl piecas nācijas, visi runā savā valodā, vajag atrast arī kopīgu valodu, lai ūdenslīdējs no Vācijas saprot ūdenslīdēju no Latvijas, tas ir galvenais uzdevums, atrast vienotu valodu.” 

Papildus sadarbības stiprināšanai karavīri veica arī praktiskus uzdevumus, piemēram, munīcijas iznīcināšanu. Sprādziena jaudu šādos gadījumos mēra trotila ekvivalentā – tā ir mērvienība, ko izmanto arī, lai raksturotu kodolieroču vai pat asteroīdu triecienu spēku.

Sprādzienbīstamās munīcijas iznīcināšanas brīdis Baltijas jūrā NATO mācībās “DIVEX 25” pie Liepājas.

Dmitrijs Jankovs, Jūras spēku Mīnu kuģu eskadras komandiera pienākumu izpildītājs, kapteiņleitnants: “Kopā par šīm mācībām iznīcināti divarpus trotila ekvivalenta nesprāgušas munīcijas objekti.” 

Ielūgumus uz šīm mācībām saņēma vairākas NATO dalībvalstis, taču atsaukušās piecas – ASV, Vācija, tostarp arī visas trīs Baltijas valstis kopā veidojot vairāk nekā piecdesmit karavīru komandu. Mācību laikā viņi plecu pie pleca strādāja aptuveni 10 kilometru dziļā jūras dzelmē, kur savstarpējai sadarbībai bija izšķiroša nozīme.

Andre Hergenrēders, leitnants no Vācijas: “Sākumā mēs apgūstam biedriskumu un savstarpējo sadarbību starp valstīm un mūsu NATO partneriem, un tā ir ļoti laba pieredze.”

Mācības ilga nepilnas divas nedēļas. To laikā karavīri izcēla un neitralizēja ap diviem tūkstošiem sprādzienbīstamu vienību, un Baltijas jūrā notika vienpadsmit sprādzieni. Katra šāda operācija sniedz vērtīgu pieredzi arī sabiedrotajiem, lai stiprinātu aizsardzību pie savām krasta līnijām.

Andre Hergenrēders, leitnants no Vācijas: “Mācīšanās šeit mums ir ļoti svarīga, lai aizsargātu mūsu pašu piekrasti pie Baltijas jūras Vācijā.”

Šādas mācības Baltijas valstis rīko kopš 2014. gada, ik gadu pēc rotācijas principa. To mērķis paliek nemainīgs – attīrīt jūru no bīstamā mantojuma, stiprināt savstarpējo saprašanos un padarīt ūdeņus drošus visiem, kas tajos strādā vai pārvietojas. Liepājā šāds notikums norisinājās jau trešo reizi, savukārt nākamgad mācības gaidāmas Igaunijā.