Mūsdienu kaujas laukā izšķiroša nozīme ir ne tikai ieročiem, bet arī informācijas ātrai apritei – to apliecina arī Ukrainas bruņoto spēku pieredze. Tajā arvien lielāku lomu ieņem bezpilota sistēmas jeb droni, kas ļauj savlaicīgi identificēt draudus un pieņemt lēmumus. Lai attīstītu šīs spējas, Vidzemē noslēgušās militārās mācības “SENSORS 2026”, kurās uzsvars likts uz tehnoloģiju un digitālās komandvadības izmantošanu.
Zemessardzes 2. Vidzemes brigādes komandpunkts ir vieta, kur tiek pieņemti galvenie kaujas lēmumi. Taču, lai to darītu pēc iespējas ātrāk, mūsdienu kaujas laukā tajā palīdz sensori, kas spēj savlaicīgi identificēt draudus.
ReTV foto
Zemessardzes 2.Vidzemes brigādes Štāba priekšnieks pulkvežleitnants Armands Ķesteris skaidro, ka mācībās tiek trenēta šo tehnoloģiju izmantošana, lai pieņemtu lēmumus par mērķu neitralizēšanu: “Mēs trenējam dinamisko mērķu attīstīšanas ciklu. Mācību būtība ir, ka mēs trenējam atrast mērķi, par to noziņot un ātri ietekmēt jeb iznīcināt. Viena no šīm mērķa ietekmēšanas un atrašanas metodēm ir droni. Mums ir gan novērošanas, gan ietekmēšanas droni.”
Ukrainas bruņoto spēku aktuālā kaujas pieredze parāda, ka tieši droni sniedz plašāku pārskatu par situāciju kaujas laukā.
Zemessardzes 2.Vidzemes brigādes Plānošanas daļas instruktors virsseržants Oskars Dzelme piebilst, ka droni palīdz arī mazināt risku karavīriem: “Kas ir drons – drons palīdz un ir papildus ierocis pieņemt komandierim kaut kādu lēmumu, pārredzēt kaujas lauku un ietekmēt. Ir līdzšinējās ieroču sistēmas, kas ir ierocis, mīnmetējs, artilērijas uguns un viss pārējais, tad papildu ierocis, ar kuru komandieris var rēķināties kaujas laukā, ir drons, kas kādā veidā spētu kaitēt pretiniekam, kas nāk mums virsū.”
ReTV foto
“Viennozīmīgi, droni ir tā lieta, kas nodrošina to, ka mēs šo kaujas lauku redzam jau principā dzīvajā bildē. Nav jāpaļaujas uz seniem laikiem, kad sakari notika rācijās. Mēs redzam dzīvo bildi. Šis te drons var detektēt mērķi. No drona vizuālajām pārraidēm mēs arī esam spējīgi izsaukt uguni un koriģēt uguni uz zemes,” stāsta Zemessardzes 2. Vidzemes brigādes Netiešās uguns atbalsta virsnieks virsleitnants Kristers Zīvers.
Mācībās “SENSORS 2026” piedalījās vairāk nekā 500 karavīru un zemessargu, tostarp arī sabiedroto spēki. Šāda veida treniņi ļauj pilnveidot spējas darboties mūsdienu tehnoloģiski attīstītā vidē un stiprina vienību gatavību reaģēt uz drošības izaicinājumiem nākotnē.