Skip to main content
Atlasīt pēc reģiona

Masveida dronu uzbrukumā Krievijai gājuši bojā vismaz četri cilvēki

17. maijs 2026
retv.lv

Bojāta daudzdzīvokļu ēka pēc dronu uzbrukuma Maskavas apgabalā.
Dronu uzbrukumu sekas Maskavas apgabalā; ilustratīvs attēls. "AFP PHOTO / TELEGRAM / @vorobiev_live / handout""

Informācija papildināta no 7.rindkopas.

Vismaz četri cilvēki gājuši bojā plašā Ukrainas dronu uzbrukumā Krievijas reģioniem, tostarp Maskavai, ziņo ārvalstu mediji, atsaucoties uz Krievijas amatpersonām. Uzbrukums tiek raksturots kā lielākais pret Krievijas galvaspilsētu vairāk nekā gada laikā.

 

Maskavas apgabala gubernators Andrejs Vorobjovs paziņojis, ka viena sieviete gājusi bojā pēc tam, kad drons trāpījis dzīvojamajai mājai Himkos, uz ziemeļiem no Maskavas. Glābēji turpinājuši meklēt vēl vienu cilvēku zem gruvešiem. Savukārt divi vīrieši dzīvību zaudējuši Pogoreļku ciemā Mitišču rajonā. Ceturtais upuris reģistrēts Belgorodas apgabalā.

 

Krievijas amatpersonas vēsta, ka uzbrukumos bojātas vairākas daudzstāvu dzīvojamās ēkas un infrastruktūras objekti. Maskavas mērs Sergejs Sobjaņins norādījis, ka kopš pusnakts pretgaisa aizsardzības sistēmas notriekušas 81 dronu, kas lidojis Maskavas virzienā.

 

Pēc Sobjaņina teiktā, ievainoti vismaz 12 cilvēki, lielākoties pie Maskavas naftas pārstrādes rūpnīcas. Viņš piebildis, ka rūpnīcas tehnoloģiskās sistēmas bojātas neesot. Tikmēr Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvo, ka visā valstī naktī un no rīta notriekti kopumā 556 droni.

 

Uzbrukuma dēļ īslaicīgi traucēta arī Maskavas lielākās lidostas “Šeremetjevo” darbība. Lidosta paziņojusi, ka tās teritorijā nokritušas dronu atlūzas, taču bojājumi neesot nodarīti.

 

Tikmēr Ukraina turpina izmantot dronu uzbrukumus pret Krievijas teritoriju, skaidrojot to kā atbildi uz Krievijas iebrukumu un regulārajiem triecieniem Ukrainas pilsētām. Maskava savukārt brīdinājusi par iespējamu konflikta tālāku eskalāciju.

 

Plkst.11.46
Ārvalstu mediji un kara monitoringa kanāli ziņo, ka Ukrainas dronu uzbrukumos trāpīts vairākiem stratēģiski svarīgiem objektiem Maskavas reģionā. Tostarp ziņots par ugunsgrēkiem naftas pārstrādes un degvielas infrastruktūras objektos, kā arī uzņēmumos, kuros ražo elektronikas komponentes un raķešu tehnoloģijas.

 

Starp iespējami skartajiem objektiem minēta Solņečnogorskas naftas produktu uzkraušanas stacija, “Transņeftj” infrastruktūras objekts, Maskavas naftas pārstrādes rūpnīca, kā arī “Elma” tehnoloģiju parks Zeļenogradā, kurā tiek ražota elektronika un mikroshēmas. Ziņots arī par triecienu uzņēmumam “MKB Raduga”, kas specializējas spārnoto raķešu izstrādē.

 

Tāpat vēstīts, ka dronu atlūzas nokritušas Maskavas lidostas “Šeremetjevo” teritorijā. Krievijas amatpersonas gan apgalvo, ka būtiski bojājumi lidostai neesot nodarīti.

 

Daļa Ukrainas un kara analītiķu uzskata, ka šie uzbrukumi liecina par Krievijas pretgaisa aizsardzības sistēmu pakāpenisku vājināšanos. Vienlaikus amatpersonas Ukrainā publiski uzsvērušas, ka dronu triecienu intensitāte nākotnē varētu pieaugt vēl vairāk.

 

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis aizvadītajā nedēļā brīdināja, ka Ukraina noteikti atbildēs uz 13. un 14. maija Krievijas masveida dronu un raķešu triecieniem. To gaitā Kijivā tika nogalināti vairāk nekā 20 cilvēki.

 

Plkst. 12.15:

Kyiv Post ziņo, ka Ukrainas dronu operācija bijusi viena no lielākajām koordinētajām ilgstoša darbības rādiusa uzbrukumu kampaņām kopš kara sākuma. Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvo, ka naktī bezpilota lidaparāti notriekti virs 14 reģioniem, tostarp virs Belgorodas, Kurskas un Brjanskas apgabaliem, kā arī virs Melnās un Azovas jūras.

 

Ārvalstu analītiķi un OSINT jeb atvērtās izlūkošanas pētnieki norāda, ka vairākiem droniem tomēr izdevies pārvarēt Maskavas pretgaisa aizsardzības sistēmas, tostarp “Pantsir” un S-400 baterijas. Sociālajos tīklos publicētajos video redzams, kā droni zemā augstumā pārlidojuši Himku, Lobņas un Naro-Fominskas apkārtni pirms triecieniem Maskavas reģionā.

 

Ārvalstu mediji vēsta, ka pēdējās dienās Ukraina arvien aktīvāk mērķē uz Krievijas enerģētikas un militāri rūpniecisko infrastruktūru, cenšoties vājināt Krievijas kara ekonomikas spējas.

 

Plkst. 13.32:

Ukrainas prezidents Volodymyr Zelenskyy sociālo tīklu platformā X norādīja, ka Ukrainas atbildes triecieni pret Krievijas teritoriju esot pamatota reakcija uz Krievijas īstenotajiem uzbrukumiem Ukrainas pilsētām. Viņš uzsvēra, ka Ukrainas tāla darbības rādiusa droni šoreiz sasnieguši Maskavas reģionu, neraugoties uz spēcīgo pretgaisa aizsardzību. Zelenskis arī pauda pateicību Ukrainas Drošības dienestam un aizsardzības spēkiem, piebilstot, ka attālums no Ukrainas robežas līdz triecienu vietām pārsniedz 500 kilometrus.

Reklāma

Saistītās birkas