Mežainē pārbauda jaunsargu spējas

Četras dienas Nacionālo bruņoto spēku poligonā “Mežaine” Kuldīgas novadā norisinājās 4. līmeņa jaunsargu nometne, kurā piedalījās vairāk nekā astoņdesmit jaunsargu no dažādiem Latvijas reģioniem. 4.līmenis jaunsargu kustībā ir noslēdzošais, un šī nometne vienlaikus bija arī eksāmens, kurā jaunieši parādīja, kā apguvuši lauka kaujas iemaņas, pirmās palīdzības, topogrāfijas un citas prasmes.

Jaunsargu prasmju un zināšanu pārbaude notiek piecos blokos. Vienā no tiem darbība notiek mežā, kur jaunieši parāda maskēšanās, pārvietošanās un lauku kaujas iemaņas. Jaunsargu nometnes dalībniece Elena Mikoviča stāsta, ka lielākoties viss jau apgūts trešajā līmenī: “Šeit ir vairāk testi. Es teiktu, ka līdz šim mums visiem viss superīgi izdodas, un problēmas nekādas īsti nesagaida.”

Iemesli, kāpēc, vēl būdami pamatskolēni, šie jaunieši izvēlējušies kļūt par jaunsargiem, ir dažādi. Kāds gribējis apgūt ko nebijušu, vēl kādam tā bijusi iespēja aizpildīt brīvo laiku, bet citiem jau no bērnības militārā joma bijusi tuva. Jaunsargu nometnes dalībniekam Didzim Šantaram militārajā jomā darbojas vecāki, tāpēc viņa nokļūšana Jaunsardzē ir pašsaprotama: “Es jau no bērnības gribēju iestāties armijā, tāpēc izdomāju sākt ar Jaunsardzi. Tūlīt man paliks astoņpadsmit gadu, iestāšos Zemessardzē un pabeigšu tehnikumu. Pēc tam iešu prom no Zemessardzes un stāšos profesionālajā dienestā,” viņš skaidro.

Savukārt, Linda Laura Balode šogad beidz Jaunsardzes gaitas un tālāk dodas uz Aizsardzības akadēmiju: “Tad šī ir mana pēdējā nometne. Ir diezgan bēdīgi, bet es esmu ļoti forši pavadījusi laiku šajos piecos gados, izbaudījusi gan visas labās, gan grūtās Jaunsardzes puses, tāpēc esmu ļoti apmierināta.”

Heseda Brūklene Jaunsardzē iestājusies pēc tēva pamudinājuma, kad tas gadu jau darbojies Zemessardzē: “Ar laiku es sapratu, ka te ir vērtīgas pamācības, kas noder dzīvē, lieliska kompānija un noteikti tu vari pārstāvēt un atbalstīt savu valsti.”

Pēc sekmīgas 4. līmeņa pabeigšanas jaunsargiem ir priekšrocības atlasē, stājoties Nacionālajos bruņotajos spēkos (NBS), Nacionālajā aizsardzības akadēmijā, Valsts policijas koledžā un Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžā, kā arī Valsts robežsardzes koledžā. Lai apmācību pabeigtu, no iespējamajiem 100 punktiem jāiegūst vismaz 71.

Uz jautājumu, vai praksē ir gadījies, ka kāds testus nenokārto, Jaunsardzes 3. novada pārvaldes instruktors Mareks Rimšāns atbild, ka šādi gadījumi ir reti, jo šeit ir ieradušies tie jaunieši, kuri zina, ka viņi var: “Instruktors viņus ir sūtījis ar domu, ka viņi tiešām nokārtos. Varbūt sanāk, ka kāds nokārto ar nedaudz vājākiem rezultātiem, bet nevajadzētu būt, ka te kāds nenokārtos,” viņš saka. 

To, ka jaunsargiem sokas labi, apliecina arī pirmās palīdzības bloka instruktore Daina Naruševiča. Jaunsargu zināšanas par pirmo palīdzību gan esot plašākas, kā ierasts ikdienā: “Akcents ir uz atdzīvināšanas algoritmu. Mums ir bīstamā asiņošana, stabilā sānu poza un klāt vēl dažādi elementi. Mums vakar viens jaunietis stāstīja arī savu pieredzi. Viņš zināja, kā rīkoties, kad cilvēkam ir epilepsijas lēkme. Arī par slimībām tiek runāts. Daudz kas pirmajā palīdzībā ir.”

Jaunsardze ir brīvprātīga kustība 10 līdz 21 gada veciem bērniem un jauniešiem. Pašreiz tajā aktīvi darbojas, aptuveni, 8000 dalībnieku.