Ik dienu Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests saņem dažādus izsaukumus. Tiklīdz atskan zvans, katram ugunsdzēsējam, neatkarīgi no tā, vai viņš atrodas pirmajā vai otrajā stāvā, 90 sekunžu laikā ir jābūt gatavam izbraukt uz notikuma vietu. Arī Ogres daļai tā ir ikdiena. Viens no galvenajiem un svarīgākajiem uzdevumiem ir uzvilkt ugunsdzēsēja tērpu.
Juris Začs, VUGD Ogres daļas kaprālis, stāsta: “Uzvelkot siksnu, ugunsdzēsējs, glābējs arī velk muguriņu ar skābekļa aparātu, gaisa balonu. Viņš ir paredzēts tam, kad ugunsdzēsējs, glābējs strādā piedūmotā vidē, lai neapdraudētu savu dzīvību un veselību, un arī glābtu citas personas, obligāti tam ekipējumam jābūt.”
Līdz ar atbilstošo ugunsdzēsēja ekipējumu ļoti svarīga ir arī tehnika, ar kuru strādā. Vēl nesen dažviet tā bija pat no padomju laikiem, taču tagad, kā uzsver Ogres daļas komandieris Artūrs Umulis, nav nevienas daļas Latvijā, kas nebūtu saņēmusi jaunu tehniku – tādu, ar kādu strādā arī vairākas augsti attīstītas Eiropas valstis.
Juris Začs, VUGD Ogres daļas kaprālis: “Daudzi instrumenti, salīdzinot ar iepriekšējiem… viņi strādāja ar motorsūkņa palīdzību. Šie mums ir elektriskie instrumenti. Dotajā brīdī viņi stāv uz mašīnas, lādējas. Noņemot, atvienojot viņi ir ar akumulatoriem. Tā kā ir ērtāk, nav jāvelk šļūtenes utt., un ātrāk varam veikt savas funkcijas.”
Papildus daudzajiem instrumentiem par neatņemamu ugunsdzēsēju darba sastāvdaļu ir kļuvuši arī droni, kas īpaši noder situācijās, kad teritorija ir grūti pārredzama. Jaunās ugunsdzēsēju automašīnas aprīkotas ar 5 vai 3 tonnu ietilpīgām ūdens tvertnēm, kā arī modernu navigācijas sistēmu.
“Mums ir planšetes. Saņemot izsaukumu, atnāk informācija uz planšeti. Un mēs nospiežot, saņemot izsaukumu, dodoties uz izsaukumu, nospiežam un mums jau rāda ceļu, kur jābrauc, pa kādiem ceļiem. Tas arī mums atvieglo, šoferim nav tur īpaši jāiespringst. Viņam jābrauc, jādodas uz izsaukumu,” saka Juris Začs.
Šis ir tikai viens no aprīkojumiem – auto kāpnes, kas pieejams ugunsdzēsējiem, lai glābtu līdz pat 12 stāvu augstumam.
Ugunsdzēsēju kāpnes.
Kaspars Krūmiņš, VUGD Ogres daļas vada komandiera vietnieks, skaidro: “Viņas ir multifunkcionālas. Viņām ir priekšā arī stobrs, ar ko mēs varam dzēst ugunsgrēkus. Ir visāda cita veida aprīkojums, varam glābšanas nestuves pievienot, glābt cilvēkus. Principā, jā, tas ir tas galvenais uzdevums, lai nogādātu ugunsdzēsēju, glābēju augstumā un cietušos nogādātu lejā no lielākiem augstumiem, no jumtiem, sākot no kaut kāda 3. stāva un uz augšu.”
Lai nezaudētu iemaņas un pārliecinātos, ka viss aprīkojums darbojas kā nākas, darbiniekiem katru nedēļu organizē apmācības. Darbinieku skaits šogad arī īpaši palielinājies.
Artūrs Umulis, VUGD Ogres daļas komandieris: “Šogad palielināja mums atalgojumu, piemaksas noteica diezgan ievērojamas ugunsdzēsējiem. Līdz ar to darbinieku arī šogad visās Latvijas struktūrvienībās diezgan ievērojami sāk nākt klāt, bet, nu, paiet pusgads kamēr viņus apmācām. Tā kā pilnvērtīgi viņi varēs sākt strādāt no nākamā gada, bet, nu, uzlabojumi ir diezgan jūtami šogad.”
Kā stāsta Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā, pēdējā laikā ugunsgrēku gadījumu skaits ir samazinājies. Taču vienlaikus ir pieaugusi sadarbība ar citiem dienestiem.
 |
Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sižeta saturu atbild SIA "VIDZEMES TV". |
| Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. | |