Sākoties mācību gadam, izglītības iestādes un policija pastiprināti pievērš uzmanību bērnu drošībai uz ceļa. Drošības eksperti brīdina — sākoties mācību gadam, uz ielām palielinās satiksmes dalībnieku skaits, bet speciālisti atgādina — bērni situāciju ne vienmēr spēj novērtēt tāpat kā pieaugušie.
Pēc vasaras brīvlaika skolēniem atgriešanās ikdienas gaitās nozīmē arī atkal pielāgoties intensīvākai kustībai pilsētā. Īpaši svarīgi tas ir jaunākajiem bērniem, kuriem droša rīcība uz ielas vēl jānostiprina praktiskās situācijās.
Liepājas Jāņa Čakstes vidusskolas direktore Laura Katkēviča: “Bērniem, nu, tā kā tiek atkārtots vai, ja no jauna mācās, tā kā pirmklasniekiem. Bet reāli ceļu satiksmes drošības noteikumi tiek vēlreiz atjaunināti, atsvaidzināti, un bērniem par to ir jāparakstās.
Speciālisti uzsver, ka jaunāko klašu skolēniem uzmanības sadale psihofizioloģiski ir apgrūtināta — viņi nespēj vienlaikus koncentrēties uz blakus lietām un tuvojošos auto.
Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Dienvidkurzemes iecirkņa priekšnieks Ingus Ukstiņš: “Lielākoties nepareiza ielu šķērsošana ir iemesls ceļu satiksmes negadījumiem — vai nu bērni šķērso ielu neatļautā vietā, vai arī nepārliecinās par kustības drošību, pat ejot pa gājēju pāreju atļautā vietā. Bet, ja bērns pēkšņi izskrien uz gājēju pārejas, tas ir ceļu satiksmes noteikumu pārkāpums no viņa puses, un transportlīdzekļa vadītāju pie šādas sadursmes un pārkāpuma nevarēsim vainot.”
Pēdējos piecos gados ceļu satiksmes negadījumos kopumā iesaistīti vairāk nekā četri tūkstoši bērnu. Šā gada astoņos mēnešos reģistrēti jau 569 gadījumi.
CSDD satiksmes un drošības eksperts Oskars Irbītis: “Kas attiecas uz bērnu, viņš ir daudz mazāka auguma un attiecīgi starp vieglajiem automobiļiem bieži netiek laikus ieraudzīts. Viņš pēkšņi izskrien starp mašīnām, un tad viņam notiek šis uzbraukums. Mašīna, ekstrēmi bremzējot no 50 km/h, var apstāties 27 metros. Tas ir – ekstrēmi bremzējot! Bērnam ir jāstāsta tas un ir bērnam jāparāda, cik tad liels ir tas attālums, kur tas automobilis atrodas, kad viņš nevarēs īsti apstāties.
Būtiska problēma joprojām ir drošības līdzekļu neizmantošana automašīnās. Neatbilstoši pārvadāti bērni traumas gūst biežāk nekā citos ceļu satiksmes negadījumos.
Liepājas reģionālās slimnīcas ārsta palīgs Deivids Olbačevskis par biežākajām traumām: “Bērni, kas nonāk pie mums, visbiežāk ir nepareizi piesprādzēti — biežāk arī zīdaiņa vecumā, kad vecāki vai nu ieliek tos krēsliņus nepareizi, vai vispār neieliek bērnus krēsliņos, vienkārši piesprādzē ar parastajām saitēm. Šie te traumu mehānismi viņiem uzreiz ir būtiskāki — kā visbiežāk šīs plecu locītavas, kas var iziet ārā, vai varbūt arī kaut kādi lūzumi.
Rudenī, pasliktinoties laikapstākļiem un ceļiem kļūstot slidenākiem, eksperti aicina vecākus parūpēties arī par atstarotājiem un kopā ar bērniem vēlreiz pārrunāt drošākos ikdienas maršrutus.
 |
Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par "Novadu ziņas kanālā ReTV" saturu atbild SIA "Re MEDIA” |
| Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. | |