Jelgava piedzīvojusi dažādus laikus. Pirmās Latvijas Neatkarības laikā plaukstošo pilsētu gandrīz pilnībā iznīcināja Otrais pasaules karš, tomēr, pateicoties iedzīvotājiem, tā spējusi pastāvēt visos laikos. Tagadpilsētas vēsture mijiedarbībā ar fotomākslu atspoguļota laikmetīgās dejas uzvedumā “Izdejot Jelgavu.”
Kādreizējā dzelzsbetona rūpnīca Lielupes industriālajā parkā Jelgavā vakar uz mirkli kļuva par kultūrtelpu, kur deju uzvedumā atdzīvojās starptautiskajā vidē labi zināmās fotomākslinieces Dzintras Žvagiņas fotogrāfiju cikls “Izdejot Jelgavu.” Fotomāksliniece Dzintra Žvagiņa stāsta, ka ar Lienes deju teātri “Anima” sadarbojoties jau sen: “Šajā gadā gribējās deju nevis kaut kādās telpās filmēt, bet uz ielas. Lai būtu interesantāk, ar katru meiteni mēs stundu staigājām pa Jelgavu. Viņas pašas izvēlējās pa kuru Jelgavas pusi, un tad viņas arī mēģināja apspēlēt šo arhitektūru ar kaut kādām savām idejām, plastiku un kustībām, tā kā principā jau tas teātris un deja bija tur uz vietas.”
Galvenās varones gan fotogrāfijās, gan uzvedumā ir dejas teātra “Anima” dejotājas. Uzveduma horeogrāfe un mākslinieciskā vadītāja Liene Lielmeža piebilst: “Es šīs fotogrāfijas vēroju, jo tajās ir manas dejotājas, un sapratu, ka viņas ir jāiekustina. Tādā veidā ir izveidojušās arī deju horeogrāfijas, kurās dejotājas iedzīvina katru fotogrāfiju.”
Uzveduma centrā ir pašu jelgavnieku kopienas spēks un tā nozīme pilsētas pastāvēšanā. Nepilnu stundu garais laikmetīgās dejas uzvedums ielūkojās arī senajā pilsētas vēsturē. Uzveduma režisore Sandra Zīle, kam tas ir Latvijas Kultūras akadēmijas, Latvijas kultūras koledžas 3. kursa kvalifikācijas darbs, mūs vedina pie fotogrāfijas ar kuru viss sācies: “No šīs fotogrāfijas tapusī deja ir uzveduma sākumā, un tā ir viena no dejām, kas saistās ar tādu Jelgavas sākuma periodu pirms Otrā pasaules kara un laiku pirms nāca karš. Laiks uzvedumā mums ir tāds ļoti plūstošs. Vairāk vai mazāk tas ir par laiku pirms Otrā pasaules kara, kara un pēckara periodu, bet kopumā tas ir ļoti izstiepts laiks.”
Industriālā vide izvēlēta, jo gribējies ko neparastāku, bet viss uzvedums ir komandas darbs, kurā netrūcis arī izaicinājumu: “Man tas asociējas ar kaut ko unikālu, ar kaut ko nebijušu un ar kaut ko maģisku.” – Kā bija gatavoties šim uzvedumam? “Kā jau vienmēr izaicinoši, bet ļoti forši, un mums ir ļoti forša komanda un cilvēki, tāpēc man šķiet, ka rezultāts būs tiešām labs un to arī varēs redzēt,” stāsta horeogrāfe, deju teātra “Anima” dejotāja.