Skola kā patvēruma vieta: Umurgā aizvada praktiskas evakuācijas mācības

Umurgas pamatskola uz diennakti kļuva par mājvietu 57 cilvēkiem, kuriem bija nepieciešams patvērums un īslaicīga izmitināšana krīzes situācijā. Tāds bija scenārijs praktiskajām evakuācijas mācībām, ko novada pašvaldība rīkoja, gatavojoties visaptverošās valsts aizsardzības mācību “Namejs 2026” civilās aizsardzības fāzei, kas norisinās no 6. līdz 8. oktobrim. 

Umurgas un Katvaru pagasta pakalpojumu sniegšanas centra vadītājs Mārtiņš Grāvelsiņš stāstīja, ka no rīta saņemts rīkojums no novada vadības par nepieciešamību veidot evakuācijas punktu. Par tā atrašanās vietu izvēlēta Umurgas pamatskola. 

“Mums jānodrošina gultas vietas, ēdināšana, dzeramais ūdens, medicīniskais personāls pirmās palīdzības sniegšanai, ja tāda vajadzība rastos. Esam pieprasījuši gultas, kas novadā pieejamas Salacgrīvā, dienas laikā tās atgādās. Pašvaldībā ir izstrādātas vadlīnijas, pēc kurām strādājam.” 

Skolas šādu evakuācijas punktu ierīkošanai ir piemērotas, jo tajās ir pietiekami plašas telpas izmitināšanai un uz vietas var nodrošināt ēdināšanu. Evakuācijas mācībām tika aicināti pieteikties brīvprātīgie, kas iejustos palīdzības meklētāju lomās, tomēr atsaucās mazāk cilvēku, nekā bija nepieciešams, tāpēc mācībās piedalījās arī kupls pulks vidusskolēnu. 

Desmitās klases skolnieces Estere Eglīte un Justīne Kaufmane atzīst, ka piedalās, lai gūtu pieredzi. “Dzīvē visādas lietas notiek un jābūt gataviem ikvienā situācijā. Šis iedod papildu iespējas, papildu zināšanas. Vienmēr dzīvē saka to, ka ir jābūt gataviem sliktākajiem gadījumiem un notikumiem. Tāpēc mēs arī esam šeit, ne tāpēc, ka skola piedāvāja un varam neiet uz stundām, bet tiešām, lai arī pašiem būtu zināšanas un palīdzētu darbiniekiem sagatavoties.”

Lai mācības pietuvinātu reālajai dzīvei, vairāki dalībnieki bija apņēmušies iejusties dažādās lomās. Daži runāja tikai svešvalodā, kāds izturējās agresīvi un tika izsaukta pašvaldības policija, bet citi jutās slikti fiziski vai emocionāli, tāpēc punkta darbībā tika iesaistīti arī mediķi un psihologi. 

Lomā iejutās arī novada iedzīvotāja Gunita Veide. “Mana loma ir būt kašķīgai, piekasīgai, ar visu neapmierinātai. Visu ko vaicāju, prasu, un tas arī palīdz novērtēt tiem cilvēkiem, kas mūs uzņem, cik viņi ir gatavi šādām situācijām.” 

Savukārt limbažnieces Anete Līga Eglīte-Kreišmane un Kate Repina ikdienā strādā pirmsskolas izglītības iestādē, tāpēc uzskata, ka ir svarīgi gūt pieredzi un zināšanas šādās mācībās. “Ja būtu apdraudējumi, tad mums jāatbild ne tikai par sevi, bet arī audzēkņiem. Jo vairāk zināsim, jo pašas jutīsimies drošākas.”

Limbažu novada pašvaldības civilās aizsardzības speciālists Dainis Siliņš, mācībām noslēdzoties, atzina, ka pirmais vērtējums ir pozitīvs un gūta vērtīga pieredze. “Konkrētajam pagastam no rīta tika dots uzdevums, jo, lai šī izspēle būtu maksimāli pietuvināta realitātei, nebija iepriekš zināma informācija, kurā vietā tas notiks. Attiecīgi visa šī organizēšana, cilvēku piesaiste, kas uzņem, arī brīvprātīgo piesaiste, kas ir ārkārtīgi svarīgi, jo, ja mums nav cilvēku resursu, tad mums ir jāpiesaista brīvprātīgie, kas arī izdevās. Skolas personāls aktīvi iesaistījās bez kāda speciāla uzaicinājuma. Viss izdevās labi.” 

Speciālisti vērtē, ka šādas mācības ir nozīmīgas visos pašvaldības līmeņos un struktūrās. “Jāsaproti, ka krīzes situācijā pašvaldībā darbs turpināsies un mūsu pamatuzdevums būs nodrošināt gan mūsu iedzīvotāju, gan, iespējams, arī iedzīvotāju no citurienes vajadzības. Tā kā tas arī ir šo mācību uzdevums – saprast, kā spējam uzņemt un nodrošināt visu nepieciešamo.” 

Līdzīgas praktiskās mācības norisinājās arī citos novados, bet no 6. līdz 8. oktobrim visas Latvijas pašvaldības iesaistās dažādu krīzes situāciju teorētiskā izspēlē visaptverošās valsts aizsardzības mācību “Namejs 2026” ietvaros.