No 16. gadsimta monētām un simtiem māla pīpju fragmentu līdz senajam manteļskurstenim un maizes cepšanas tradīcijām. Jelgavas Dzīvesziņas un arodu sēta ļauj ieskatīties pilsētnieku ikdienā pirms vairākiem gadsimtiem. Vieta, kur reiz līdzās pastāvēja dzīve, darbs un tirgošanās, arī šodien turpina glabāt liecības par seno Jelgavu.
Jelgavas vecpilsēta nav liela, tomēr tieši šeit vēl iespējams sajust pilsētu, kāda tā bijusi pirms gadsimtiem: ar koka apbūvi, amatniekiem, tirgotājiem un ikdienas rosību. Viena no vietām, kas šo vēsturi ļauj iepazīt īpaši tuvu, ir Jelgavas vecpilsētas māja.
Par to, ka cilvēku rosība šeit notikusi jau ļoti sen, liecina arheoloģiskie atradumi. Audēju darbnīcas “Austras raksti” pārstāvis Edgars Mālkalns stāsta, ka nama teritorijā atrastas pat vairākus gadsimtus senas liecības.
Zemgales Reģionālās televīzijas foto
Edgars Mālkalns, audēju darbnīcas “Austras raksti” pārstāvis: “Vitrīnā ir redzami daži piemēri no arheoloģiskajiem atradumiem. Piemēram, māla pīpju kātu fragmenti. Vienā nelielā telpiņā to atrasts vairāk nekā astoņsimt, un tie datēti jau ar 17. gadsimtu. Monētas datētas ar 16. gadsimtu. Tāpēc jau izsenis šeit ir bijusi aktīva cilvēku apgrozības vieta.”
Dažādos laikos nams bijis ne tikai dzīvesvieta, bet arī darba un tirgošanās vieta. Mālkalns stāsta, ka pirmskara gados te darbojušies tirgotāji un maiznieki, bet pircēji nākuši gan pēc maizes, gan citām ikdienā nepieciešamām precēm.
Īpaša vēsturiska vērtība saglabājusies nama senākajā daļā – manteļskurstenī jeb tā dēvētajā “melnajā virtuvē”. Skurstenis šajā vietā atradies vēl pirms pašreizējās ēkas tapšanas.
Zemgales Reģionālās televīzijas foto
Edgars Mālkalns, audēju darbnīcas “Austras raksti” pārstāvis: “Mēs atrodamies ēkas senākajā vietā. Tas ir saglabājies jau no 17., varbūt no 16. gadsimta. Tas ir manteļskurstenis, kurš šeit ir bijis jau pirms šīs esošās ēkas.”
Melnā virtuve savulaik bijusi viena no svarīgākajām saimniecības telpām. Tajā gatavots ēdiens, mazgāta veļa un veikti citi ikdienas darbi. Saglabājušās liecības arī par maizes cepšanu, kas šajā namā dažādos vēstures posmos bijušas īpaši nozīmīgas.
Edgars Mālkalns, audēju darbnīcas “Austras raksti” pārstāvis: “Šeit visu laiku ir bijis kāds maiznieks, ar dažādiem varbūt pārtraukumiem vēsturē, bet maizes cepšana šeit ir bijusi. Arī šobrīd mēs esam izveidojuši skaistu maizes krāsni, kurā varam cept maizi atbilstoši senajām tradīcijām. Mācām, rādām un priecājamies, ka cilvēkiem patīk.”
Tādējādi Jelgavas Dzīvesziņas un arodu sētas vēsture nav tikai apskatāma vitrīnās. Senās telpas, atradumi un atdzīvinātās amatu un maizes cepšanas tradīcijas ļauj iztēloties cilvēkus, kuri šeit dzīvojuši, strādājuši un tirgojušies pirms vairākiem simtiem gadu – laikā, kad šī vieta bija daļa no rosīgās Jelgavas ikdienas.
 |
Projektu “Aktuāli Jelgavā” īsteno SIA “Zemgales Reģionālā televīzija” Jelgavas valstspilsētas pašvaldības programmas “Jelgavas mediju atbalsta programma” ietvaros. |
| Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. | |