Matīšu pamatskolā izveidota jauna satikšanās vieta jauniešiem

Matīšu pamatskolas trešajā stāvā tapusi jauna satikšanās vieta jauniešiem, kur pēc stundām atvilkt elpu, parunāties un iecerēt ko jaunu. Reizi nedēļā, ceturtdienās, te pie bērniem nāk jaunatnes darbiniece. Pirmajās tikšanās reizēs skolēni bijuši ļoti atsaucīgi un viņai jau uzdevuši visdažādākos jautājumus.

Burtnieku Jauniešu centra vadītāja Linda Laiva dalās ar pirmajiem iespaidiem: “Tas pirmais jautājums, viens tāds smieklīgs bija – vai šis pulciņš būs arī nākamnedēļ? Pulciņš! Mēs runājāmies par visādām tēmām, kā ir gājis skolā. Tas ir pirmais, uz ko viņi atbild. Viņiem ļoti patīk stāstīt gan par saviem sasniegumiem, gan par savām sekmēm, par to, ko skolotāji ir darījuši. Viņi ir ļoti, ļoti atvērti. Tas, ko mēs darām, kā mēs uzrunājam jauniešus – mēs pagājušajā reizē cepām vafeles. Mēs likām viņiem pašiem taisīt mīklu, pašiem mīcīt, pašiem pagaršot, pašiem arī cept un pašiem arī pasniegt skaisti. Viņi teica: ‘Lai meitenes uzcep puišiem!’ Un uzliek uz šķīvīša un noformē. Un ar tādu lielu prieku viņi to visu dara.”

Ideja par šādas telpas un jaunatnes darbinieka nepieciešamību radusies skolas direktorei Selgai Skrastiņai. Viņai pašai ir pieredze darbā ar jauniešiem un izpratne par to, cik svarīga pusaudžiem ir neformāla un atbalstoša vide. Direktore uzsver, ka šī telpa būs vērtīgs ieguvums ne tikai ikdienas laika pavadīšanai, bet arī nopietnāku prasmju apguvei un skolas attīstībai.

“Ko es ceru, es ļoti ceru, ka šī būs vēl viena iespēja jauniešiem, kur atnākt, padarboties. Es zinu, ka tam ir milzīga pievienotā vērtība, es ļoti ceru uz projektu rakstību, kad viņi paši arī attīstīs tās prasmes tā, lai viņi var attīstīt vispār visu trešo stāvu. Piemēram, domas ir tādas lielas, ka viņi var… Mēs tagad ejam Erasmus akreditāciju, jo mums ir arī vieta, kur uzņemt jauniešus, lai viņi sadraudzējas, lai viņi lietderīgi pavada brīvo laiku un mazāk laika ir tām sliktajām lietām. Nu, tas ir pavisam kas cits, nekā, ka tev nav ko darīt,” norāda Skrastiņa.

Kopā ar jaunatnes darbiniekiem jau tiek veidota vīzija par to, ko jaunieši šeit vēlas piedzīvot. Laiva atklāj: “Mēs esam uztaisījuši vēlmju sienu, ko viņi tiešām gribētu darīt šeit, un tās ir tik ļoti elementāras lietas. Tur ir pārgājieni, velobraucieni, es redzu, ka tur ir nakšņošanas pasākumi, vienkārši gulēt, vienkārši padzert tēju – to visu var šeit darīt. Mēs ieklausāmies viņos un to arī darām.”

Šāds atbalsts ir īpaši nozīmīgs ārpus lielajām pilsētām, kur bērniem pēc stundām nav tik daudz dažādu vietu, kur satikties un darboties. Tāpēc liela nozīme ir tieši piesaistītajam speciālistam – jaunatnes darbiniekam.

Matīšu pamatskolas direktore Selga Skrastiņa uzsver: “Jaunatnes darbinieks – tie ir mācīti cilvēki darbā ar jauniešiem. Tas nav vienkārši, kā dažreiz cilvēkiem šķiet: ‘O, kaut kāds tur cilvēks no malas.’ Nē, viņš nav cilvēks no malas, viņam ir attiecīga izglītība, viņam bērnu tiesību aizsardzības kurss ir iziets, viņš māk ar citām, neformālām metodēm strādāt ar jaunieti. Jā, tā varbūt nebūs fizika, matemātika vai ķīmija, bet tas būs darbs par dzīvi – kā tieši paskaidrot kaut kādas konkrētas situācijas. Dažreiz viņi atnāk arī vienkārši parunāties, sniegs tādu emocionālo atbalstu. Es vienkārši zinu, ka tas strādā, tāpēc tā nebija mana doma ‘darīt vai nedarīt’ – es vienkārši zināju, ka es gribu.”

Šis ir pirmais šāda veida mēģinājums novadā ienest jauniešu centru darbu tieši lauku skolās. Pašvaldībā neslēpj – tas ir izaicinājums, tāpēc pirmais mācību gads rādīs, cik veiksmīgs būs šis modelis. Valmieras novada pašvaldības Attīstības nodaļas jaunatnes lietu speciāliste Eva Monika Švarca-Millere skaidro: “Jā, ir plānots, ka mēs papildus sadarbībā ar izglītības iestādēm, kuras vēlēsies, organizēsim vai atvērsim šīs jauniešu telpas, kur jaunieši varēs nākt un gūt dažādāku pieredzi pie jaunatnes darbiniekiem. Viss jaunais ir kaut kas jauns, tas arī ir mums izaicinājums. Mēs mēģināsim saprast šī gada laikā, vai tas strādā, un es ceru, ka tas strādās. Runājot par Matīšu skolu, skolas direktore Selga Skrastiņa ir ļoti pretimnākoša, viņa savulaik ir darbojusies jaunatnes jomā, tāpēc arī viņa bija kā pirmais kandidāts, kuru mēs varētu uzrunāt. Es domāju, ja mēs aktīvi sāksim un jaunieši aktīvi iesaistīsies, mums viss sanāks. Mums parasti viss sanāk.”

Atklātā jauniešu telpa ir sākums ciešākai sadarbībai. Gan skola, gan jauniešu centrs ir gatavi atbalstīt bērnu iniciatīvas un lolo cerības, ka vietējās idejas ar laiku pāraugs plašākās iecerēs un atvērs durvis starptautiskai pieredzei.