Salacas upe Salacgrīvā ikdienā sadala pilsētu divos krastos, bet reizi gadā šī robeža kļūst arī par basketbola sāncensības līniju. Jau vienpadsmito reizi Krastu mačos laukumā tikās Salacas labā un kreisā krasta iedzīvotāji no Ainažiem līdz pat Tūjai. Šogad spēlētājiem bija vēl kāds jaunums – pirmo reizi turnīrs aizvadīts uz jauna basketbola laukuma seguma.
Krastu maču ideja savulaik sākusies pavisam vienkārši – ar vēlmi vietējiem basketbola entuziastiem savā starpā uzspēlēt. No neliela turnīra tas pamazām izaudzis par vienu no Salacgrīvas sporta tradīcijām.
“Sākumā puiši vienkārši izdomāja uzspēlēt savā starpā. Bija nelieli 3×3 turnīri, spēlējām arī pludmales basketbolu pa ūdeni. Tad radās doma pamēģināt, kā izskatītos, ja pilsēta sadalītos divās komandās. Pirmajā gadā bija tikai trīs spēles, bet vienubrīd esam izauguši pat līdz aptuveni 160 dalībniekiem,” stāsta Krastu maču organizators Kaspars Neimanis.
Piederību kādam no krastiem nosaka dzīvesvieta. Kreisā krasta komandā spēlē Salacas kreisā krasta Salacgrīvas iedzīvotāji, kā arī Svētciema, Vitrupes, Korģenes, Tūjas un Liepupes pārstāvji. Savukārt labajā krastā apvienojas Salacas labā krasta Salacgrīva, Kuiviži, Vecsalaca, Ainaži un Mērnieki.
Neimanis uzsver, ka šādam turnīram Salacgrīvā ir ļoti piemērota augsne, jo basketbols pilsētā vienmēr bijis īpaši iecienīts.
“Mums ir ļoti lielas basketbola tradīcijas. Basketbols šeit vienmēr bijis tautā mīlēts, mums ir arī ļoti zināmais Absolventu mačs. Tas viss pamazām radīja apstākļus, kuros piedzima arī Krastu mači,” viņš saka.
To, ka basketbols Salacgrīvā nav tikai dažu spēlētāju aizraušanās, var redzēt arī laukuma malā. Tribīnēs savējos atbalsta ģimenes, draugi un cilvēki, kuri šiem mačiem seko jau gadiem. Turklāt ne visi līdzjutēji strikti izvēlas tikai vienu Salacas pusi.
“Mēs atbalstām mūsu deju kolektīva “Jūrava” puišus. Viņi spēlē abās pusēs, tāpēc atbalstām abus krastus. Dzīvojam Salacgrīvā, mums ļoti patīk šis pasākums,” stāsta apmeklētāja Madara.
Savukārt Inese savu izvēli izdarījusi par labu kreisajam krastam, taču uzsver – sāncensība ilgst tikai spēles laikā.
“Es esmu par draudzību un mīlestību, bet īstenībā tomēr par kreiso krastu. Tur ir mani favorīti. Esmu redzējusi, kā mazie puikas izaug par čaļiem, pēc tam par vīriem un jau par senioriem. Galvenais ir tas, ka sports pie mums ir dzīvs. Vienu dienu gadā mēs cīnāmies, kurš ir labākais, bet patiesībā dzīvojam draudzīgi,” viņa saka.
Šī gada Krastu mači bija īpaši arī ar jauno basketbola laukuma segumu. Tas iegūts ar Latvijas Basketbola savienības atbalstu, bet pašvaldība iegādājusies pārvietojamos grozus. Pēc turnīra laukums gan šajā vietā nepaliks – to paredzēts pārvietot uz Zvejnieku parku.
Salacgrīvas apvienības pārvaldes vadītājs Andris Zunde uzsver, ka jaunais laukums ir vairāku pušu sadarbības rezultāts.
“Šis ir stāsts par veiksmīgu sadarbību. Basketbola laukumu ieguvām, pateicoties tam, ka Salacgrīva sadodas rokās. Kad pilsēta sadodas rokās, ir iespējams paveikt daudz labu lietu,” viņš saka.
Jaunais segums ir tikai daļa no plašākas ieceres. Zvejnieku parkā paredzēts atjaunot basketbola un hokeja laukumu, kur vasarā varēs spēlēt basketbolu, bet ziemā – hokeju.
“Uz pastāvīgu palikšanu laukums būs Zvejnieku parkā. Vasarā tur spēlēsim basketbolu, ziemā hokeju. Tas būs viens 30 reiz 60 metrus liels laukums, kur vasaras sezonā ieklāsim jauno basketbola segumu,” skaidro Zunde.
Projektā iesaistījušies gan vietējie un Latvijas uzņēmēji, gan pašvaldība, gan paši Salacgrīvas iedzīvotāji un sportisti. Limbažu novada pašvaldības domes priekšsēdētāja Sigita Upmale uzsver, ka tieši šāda sadarbība ļauj pilsētā attīstīt sporta infrastruktūru.
“Pateicoties Latvijas Basketbola savienības projektu konkursam, esam ieguvuši jaunu laukuma segumu, bet pašvaldība palīdzēja iegādāties pārvietojamos grozus. Savukārt Zvejnieku parkā tiks atjaunots arī hokeja laukums. Tur savu ieguldījumu dod gan uzņēmēji, gan pašvaldība, gan vietējā kopiena. Sadodoties kopā, top sporta infrastruktūra, kas Salacgrīvai kalpos ilgtermiņā,” saka Upmale.
Latvijas Basketbola savienības ģenerālsekretārs Kaspars Cipruss uzsver, ka šādi laukumi ir iespēja basketbolu padarīt pieejamāku arī ārpus Rīgas.
“Atmosfēra ir fantastiska. Man ir prieks, ka arī Latvijas Basketbola savienība var kaut ko dot. Ir svarīgi, lai basketbols būtu tuvāk katrai pašvaldībai un katram bērnam. Liela daļa jauniešu un pieaugušo izlašu spēlētāju nāk tieši no dažādām Latvijas pašvaldībām. Tā mēs varam palīdzēt viens otram augt un pēc tam lepoties ar mūsu spēlētājiem un talantiem,” saka Cipruss.
Jaunais segums atzinīgi novērtēts arī no pašu spēlētāju puses. Kaspars Neimanis smej, ka tagad vairs nebūs iespējams neveiksmīgu metienu vai zaudējumu norakstīt uz laukuma kvalitāti.
“Tagad vairs nevarēs teikt, ka kaut kas traucē – laukums slīd vai grozs nav tāds. Laukums ir fantastisks. Domāju, vēl desmit gadus varēsim izbaudīt basketbola svētkus Salacgrīvā,” viņš saka.
Tomēr Krastu maču galvenā vērtība nav tikai rezultāts vai jaunais laukums. Vienā komandā te satiekas dažādu paaudžu spēlētāji, bet tribīnēs – viņu ģimenes, draugi un kaimiņi.
“Krastu mačos vienmēr ir svētku noskaņojums. Ir cīņas gars, aktīvi līdzjutēji tribīnēs un vēl aktīvāki sportisti laukumā. Tas ir kārtīgs basketbola prieks, kur divi krasti satiekas un noskaidro, kurš konkrētajā gadā būs labākais. Tā jau ir 11 gadus sena tradīcija, un, manuprāt, Salacgrīva bez Krastu mačiem vairs nav iedomājama,” saka Sigita Upmale.
Pirms šī gada turnīra vēsturiskajā duelī ar sešām uzvarām pret četrām vadībā bija kreisais krasts. Savukārt iepriekšējā gada uzvarētāju simbols – smagā akmens basketbola bumba – atradās labajā krastā. Tradīcija paredz, ka pēc katriem Krastu mačiem tā tiek nogādāta uzvarētāju pusē un tur paliek līdz nākamajam turnīram.
Šoreiz laukuma cīņās pārāks izrādījās kreisais krasts. Vienpadsmito Krastu maču kopējais rezultāts bija 305 pret 254. Līdz ar to kreisā krasta kontā nu ir jau septiņas uzvaras, kamēr labajam krastam – četras.
Arī akmens basketbola bumba pēc gada pārtraukuma atgriezīsies Salacas kreisajā krastā, kur paliks līdz nākamajai abu krastu tikšanās reizei.