Dažus mēnešus pirms 15. Saeimas vēlēšanām Andris Kulbergs (AS) atrodas situācijā, kurā vienlaikus jāpilda divas atšķirīgas lomas – viņš vada valdību un ir “Apvienotā saraksta” (AS) premjera amata kandidāts. Politiķis, kurš sevi pozicionē kā no tautsaimniecības nākušu profesionāli un apvienības “seju”, nav nevienas AS veidojošās partijas biedrs. Viņa politiskais svars tādējādi balstās gan amatā, gan personiskajā reputācijā, nevis formālā piederībā kādai partijai. Kulberga piedāvājuma centrā ir solījums padarīt valsti ātrāku, mazināt birokrātiju un rūpīgāk pārvaldīt publisko naudu. Taču ar plāniem un realitāti viss nav tik vienkārši. Plašāko birokrātijas reformu viņš saista ar nākamās Saeimas mandātu; sadarbību ar Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) skaidro ar vēlēšanu matemātiku, lai gan pirms 14. Saeimas vēlēšanām AS pret šo spēku iezīmēja sarkanās līnijas; savukārt kritiku par iepriekšējām valdībām izsaka politiķis, kura pārstāvētā apvienība pati bija koalīcijas dalībniece.
Pretruna parādās arī starp premjera un šī amata kandidāta lomām. Kulbergs saka, ka amatā neatliek laika priekšvēlēšanu kampaņai, tomēr atzīst, ka kā amata kandidāts fotografējies uz kombaina. Šo, kā arī jautājumus par AS atbildību iepriekšējās valdības darbā, drošības finansējuma avotiem un solītajiem ietaupījumiem, Kulbergs skaidroja raidieraksta priekšvēlēšanu rubrikā “Politiķi! Kas tas vispār bija?!”, kurā viņš bija pirmais viesis.
“Es esmu “Apvienotā saraksta” seja”
Pēc paša teiktā, pirms četriem gadiem Kulbergs nebija plānojis kļūt par deputātu, bet tagad ir Ministru prezidents un AS premjera amata kandidāts. Saeima viņa vadītajai valdībai uzticību izteica 28. maijā, un tā ir Latvijas 43. valdība. To veido AS, “Jaunā vienotība”, Nacionālā apvienība un ZZS.
Kulbergs nav nevienas AS partijas biedrs un pašlaik neplāno tajās iestāties. Viņš to skaidroja ar profesionālo pieredzi tautsaimniecībā un uzskatu, ka politikā nepieciešami cilvēki arī “no tautsaimniecības prizmas”. Pēc Kulberga teiktā, viņš pats “visvairāk iemieso “Apvienotā saraksta” būtību”.
“Beidzot mēs sākām runāt par tautsaimniecību, ka ienāk arī profesionāļi no tautsaimniecības sfēras,” sacīja Kulbergs. Viņš uzskata, ka apvienībai nepieciešams gan pragmatisks skats uz ekonomiku, gan politiska pieredze.
AS līdzīgu modeli izmantoja arī pirms 14. Saeimas vēlēšanām. “Apvienotais saraksts” tika veidots no Latvijas Zaļās partijas, Latvijas Reģionu apvienības, “Liepājas partijas” un Ulda Pīlēna aicinātiem bezpartejiskiem profesionāļiem. Pīlēns bija saraksta līderis un premjera amata kandidāts, lai gan pats uz Saeimu nekandidēja. AS ieguva 15 mandātus, bet Pīlēns par premjeru nekļuva.
“Ja nebūtu Ulda Pīlēna, es šeit vispār neatrastos,” sacīja Kulbergs. Viņš norādīja, ka Pīlēns jau no sākuma neesot solījis ilgstoši būt klātesošs vēlēšanu procesā. Uz jautājumu, vai šāds modelis nav vēlētāju maldināšana, Kulbergs atbildēja: “Es esmu “Apvienotā saraksta” seja” un neesot plānojis šajā amatā būt tikai uz īsu laiku.
Par iespēju iestāties kādā no AS partijām Kulbergs sacīja: “Man šobrīd pat nav laika par kaut ko padomāt.” Viņa prioritāte esot valdības vadīšana un valsti “nolikt uz kursa”, bet personiskās politiskās preferences neesot dienaskārtībā. Šeit parādās pirmā pretruna: Kulbergs sevi pasniedz kā AS būtību un simbolu, bet vienlaikus saglabā distanci no partijām, kas veido šo apvienību.
No “mazākā ļaunuma” līdz “šaha kauliņiem”
Kulbergs uzskata, ka AS lēmums pēc vēlēšanām pievienoties Krišjāņa Kariņa (JV) valdībai bija saistīts ar vēlēšanu rezultātu. Kariņa pārstāvētā “Jaunā vienotība” ieguva 26 mandātus, un šis bija dominējošais spēks, kuram bija jāveido valdība.
Kariņu Kulbergs raksturoja kā “mazāko ļaunumu” no iespējamajiem variantiem. Viņš atzina, ka balsojums par mazāko ļaunumu nav labs, taču ja ir 26 mandāti, “nevar īpaši kaut ko cīnīties pretī”. AS esot bijis jauns spēks, kas solīja būt krīzes vadītājs, bet politikā nevarot kaut ko īstenot, “sēžot opozīcijā”. Vienlaikus AS pirms 14. Saeimas vēlēšanām skaidri norobežojās no ZZS, tostarp attiecībā par Aivara Lemberga iespējamo ietekmi. Tagad AS valdībā ir kopā ar ZZS.
Uz jautājumu, kas mainījies – ZZS, Lemberga ietekmes vērtējums vai AS principi – Kulbergs atbildēja, ka koalīcijas konfigurāciju nosaka vēlētājs. “No šiem kauliņiem, no šīs puzles var izveidot konkrētas kombinācijas,” viņš sacīja. Koalīcija esot matemātika, nevis AS vai viena politiķa izvēle.
Kulbergs arī precizēja, ka sadarbības robežas tomēr pastāv. AS nevēlētos koalīcijā Alekseja Rosļikova pārstāvēto spēku vai “Suverēno varu”. Par Aināra Šlesera vadīto “Latvija pirmajā vietā” Kulbergs sacīja, ka sadarbība būtu “ļoti grūta”, jo partijā esot “toksiska kombinācija”. Pats Šlesers gan Kulberga ieskatā esot pozitīvi vērtējams.
Šī ir viena no būtiskākajām pretrunām: AS sadarbība ar ZZS tiek pamatota ar vēlēšanu matemātiku, bet attiecībā uz citām partijām tiek saglabāti politiski un ideoloģiski apsvērumi.
Šo spriedzi starp koalīcijas stabilitāti un sava solījuma izpildi parādīja arī 2023. gada Valsts prezidenta vēlēšanas. AS virzīja Pīlēnu Valsts prezidenta amatam, lai gan koalīcijā par viņa kandidatūru nebija vienošanās. Pīlēns saņēma 25 balsis, bet Edgars Rinkēvičs trešajā kārtā tika ievēlēts ar 52 balsīm. Pēc Kariņa koalīcijas krīzes AS nonāca opozīcijā. Kulbergs to skaidroja ar AS solījumu vēlētājiem izvirzīt savu prezidenta kandidātu. “Mēs pildījām solījumu,” viņš sacīja. Uz jautājumu, vai šī rīcība bija valdības stabilitātes vērta, Kulbergs norādīja, ka esot svarīgāk runāt par nākotni nekā “rakāties pa iepriekšējo”. Tomēr šis lēmums palielināja spriedzi koalīcijā.
“Top 3” darbi un valdības ātrums
Lūdzot Saeimai uzticību, Kulbergs uzsvēra, ka sabiedrība vairs nesapratīs vilcināšanos un valdībai jāspēj ātri pieņemt lēmumus.
Runājot par valdības sēžu skaitu, Kulbergs iebilda pret formālo sēžu izmantošanu kā darba tempa rādītāju. Viņa valdībā pirmajās nedēļās bijušas vidēji 1,3 formālās sēdes nedēļā, bet Evikas Siliņas valdībā – 1,1. Kulbergs atbildēja, ka statistika neietver konsultatīvās sēdes ceturtdienās un piektdienās.
“Mums vidēji ir vismaz 2 līdz 2,2 sēdes, reāli divas līdz trīs sēdes,” sacīja Kulbergs. Viņš norādīja, ka šīs sanāksmes tehniski netiek uzskaitītas kā Ministru kabineta sēdes. Tādēļ viņa un iepriekšējās valdības darba salīdzināšanai būtu vajadzīgi vienādi kritēriji. Kulberga skaidrojums rāda atšķirību starp politisko solījumu par ātrumu un to, kā šis ātrums tiek uzskaitīts publiskajā statistikā.
Kulbergs arī sacīja, ka ministriem prasīs progresu trīs prioritārajos darbos. “Ja nebūs, tad mēs mainīsim lietu kārtību, lai būtu,” viņš teica. Vienlaikus viņš atzina, ka sākotnējais uzdevumu saraksts bijis pārāk plašs.
Valdība tika izveidota desmit dienās, un partneriem nebija laika ilgām diskusijām par kopīgu deklarāciju. “Mums bija apdraudējums aizsardzībā ar droniem un visu pārējo. Mēs nevarējām atļauties to, ka nav funkcionējošas valdības,” viņš sacīja. Tāpēc AS esot piekritusi kompromisam, apvienojot partneru priekšlikumus. Tagad ministriem jāfokusējas uz trim svarīgākajiem darbiem katram, lai valdības darba kārtību “nepiesārņotu” jautājumi, kuriem būtu jāpaliek zemākā līmenī, piemēram, muzeju biļešu cenas.
Birokrātija, iepirkumi un nauda
Kulbergs birokrātiju raksturo kā “sērgu”, sakot, ka Latvija nedrīkst būt lēna valsts. Lai to mainītu, jāgroza vairāki simti likumu un Ministru kabineta noteikumu, kuros birokrātiskās funkcijas esot ierakstītas. Vienlaikus Kulbergs uzsvēra, ka šādu reformu nevar pabeigt trīs mēnešos. “Es negribu solīt kaut ko, ko nevar izpildīt,” viņš sacīja. Izmaiņām jāiziet cauri Saeimai un komisijām, tāpēc pilnvērtīgs darbs, viņaprāt, iespējams tikai ar nākamās Saeimas mandātu. Tādējādi politiķis, kurš valdību raksturo kā ātru, lielāko viņa nosaukto reformu pēc būtības atliek uz laiku pēc vēlēšanām.
Kā vienu no pirmajiem birokrātijas mazināšanas virzieniem Kulbergs minēja banku sektora pārregulējumu. Viņš sacīja, ka pēc finanšu sektora “kapitālā remonta” uzņēmumiem joprojām ir grūti atvērt kontus, kā piemēru minot militārās industrijas uzņēmumu, kuram konta atvēršana prasījusi astoņus mēnešus, lai gan uzņēmumam esot bijuši visi līgumi.
Kulbergs apgalvoja, ka nevēlas celt nodokļus. Viņš uzskata, ka vispirms jāskatās, “kur mums ir sūces”, un tās jāaizver, un jāmeklē jauni ienākumu avoti. Viņš minēja iespēju budžetā ik gadu iegūt 100, 200 vai 300 miljonus eiro papildus, taču konkrētas programmas intervijā nenosauca.
Kulberga skatījumā lielākais ietaupījumu avots ir valsts iepirkumi. “7,6 miljardi valsts iepirkumos ir milzīgs tēriņš,” viņš sacīja. Uzņēmējs šādā sistēmā varētu atrast ietaupījumu, “10% – viegli, 15% – iespringstot”. Viņš vienlaikus runāja par aptuveni 100 miljonu eiro ietaupījumu.
AS atbildība un iepriekšējās valdības darbs
Kulbergs Kariņa valdību raksturo kā valdību, kas izveidota “mazākā ļaunuma” dēļ, un sacīja, ka Kariņš nespējis nosaukt trīs darbus, ko vēlas paveikt. Vienlaikus AS bija šīs valdības koalīcijas dalībnieks un vadīja četras nozares. Tāpēc Kulberga kritika par iepriekšējo valdību vienlaikus ir arī jautājums par paša AS atbildību tajā.
Kulbergs sacīja, ka AS ministri bijuši gatavi strādāt, taču valdības darba laiks esot bijis īss. Viņš minēja veselības jomu, kur Līgas Meņģelsones laikā pēc Covid-19 pandēmijas ielikti slimnīcu reformas pamati, kā arī iekšlietu jomu, kur izcelts robežas elektroniskais aprīkojums un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta staciju attīstība.
Zemkopības ministrijas darbu Kulbergs vērtēja kritiskāk. “Es biju gaidījis lielākas pārmaiņas Zemkopības ministrijā,” viņš sacīja, atzīstot, ka darbs šajā jomā nav bijis pietiekami veiksmīgs.
Viņš aizstāv bijušo AS zemkopības ministru Didzi Šmitu, kurš 2025. gada februārī izstājās no frakcijas un 2026. gada vēlēšanās vairs nekandidē. Kulbergs sacīja, ka Šmits jau pirmajā dienā esot aktualizējis kokrūpnieku lietu un brīdinājis, ka negrib uzņemties juridiski apšaubāmu lēmumu sekas.
Par kokrūpnieku lietu Kulbergs skaidroja, ka ģenerālprokurors mēģinot atbildību pārlikt uz valdību. Viņš norādīja, ka lēmums pieņemts slēgtā sēdē, nauda izmaksāta un juridiski to nevar vienkārši “atvērt” no jauna. AS gatavojoties vākt 20 deputātu parakstus par vēršanos Satversmes tiesā, lai noskaidrotu, kā valdība šādā situācijā drīkst rīkoties.
Kulbergs arī sacīja, ka vienkāršāks risinājums būtu bijis atkārtot izsoli un ļaut tirgum noteikt cenu no jauna. “Man nav skaidrs, kāpēc tas netika darīts,” viņš teica, šajā gadījumā uzsverot valdības politisko atbildību par lēmumu.
Drošība un 5% jautājums
Runājot par dronu incidentiem, Kulbergs sacīja, ka detaļas vēl nevar atklāt, taču ļoti augstu vērtē pašreizējo aizsardzības ministru. Vienlaikus Latvija sevi dēvējot par dronu lielvalsti, bet “apakšā neeksistē substance”. Viņš minēja gadījumu, kad iegādātas sistēmas, bet aizmirsts nopirkt tām nepieciešamo munīciju. Patlaban tiekot veidota vienota sistēma ar Ukrainas pieredzes izmantošanu.
Par aizsardzības finansējumu Kulbergs sacīja: “5% nepietiek,” jo Latvija ir Eiropas ārējā robeža un drošības izdevumi tiekot ieguldīti visas Eiropas drošībā. Viņš aicina Eiropas Savienību vairāk palīdzēt austrumu flanga valstīm.
Šajā jautājumā Kulbergs nodokļu celšanu neuzskata par risinājumu. Viņš vēlas vispirms samazināt liekus tēriņus, atrast ieņēmumu avotus un attīstīt ražošanu. Taču intervijā palika neskaidrs, kā šie avoti tiktu savienoti ar valdības deklarācijā paredzēto aizsardzības finansējumu. Tātad vēl viena pretruna ir starp solījumu nepalielināt nodokļus, nepieciešamību būtiski palielināt drošības izdevumus un vēl tikai vispārīgi nosauktiem iespējamiem ieņēmumiem.
Tiešā valoda un kampaņas robežas
Kulberga politiskā komunikācija balstās ikdienas video atskaitēs. Viņš sacīja, ka video filmē, montē un tekstus raksta pats, bet mākslīgo intelektu izmanto tikai gramatikas un stila labošanai. Darbs aizņemot divas līdz piecas stundas no viņa brīvā laika, un valsts resursi netiekot izmantoti. Video sākotnēji bijis joks par to, kā ir būt premjeram, bet vēlāk sabiedrība esot sākusi prasīt jaunus ierakstus.
Kulbergs savu ekspresīvo valodu pamatoja ar vēlmi izvairīties no politiskā “vārdu rosola”. “Ja man atnes sūdu, es to arī nosaukšu par sūdu,” viņš sacīja, piebilstot, ka ne vienmēr vajadzīgs stingrs vārds, taču dažkārt tas nepieciešams, lai “sapurina kolektīvu”. Viņš arī uzsvēra, ka ārpolitiskajā komunikācijā spējot runāt diplomātiski un profesionāli.
Uz jautājumu par premjera amata izmantošanu priekšvēlēšanu kampaņā Kulbergs atbildēja, ka viņam aģitācijai neatliekot laika. Tomēr, jautāts par fotografēšanos uz kombaina Kurzemē, viņš atzina: “Es bildējos kā amata kandidāts.” Kulbergs to skaidroja ar reģionālo vizīti un savu 24 stundu darba režīmu, tomēr šis piemērs parāda pretrunu starp apgalvojumu, ka kampaņai laika nav, un atzīšanos, ka amata kandidāta tēls tiek izmantots premjera darba laikā.
Stambulas konvencija un nākamie lēmumi
Saistībā ar Stambulas konvenciju viņš sacīja, ka AS sākotnēji iestājusies par konvencijas neratificēšanu, taču apvienība neesot solījusi izstāšanos no tās. “Mēs nekur nerakstījām, ka mums vajag tagad deratificēt, izstāties. Tas ir pavisam cits līmenis,” sacīja Kulbergs.
Viņš uzsvēra, ka uzmanība būtu jāpievērš konkrētām Eiropas direktīvām un tiesību normām, kas aizsargā pret vardarbību, tostarp internetā. Kulberga formulējums nošķir politisku nostāju par konvencijas neratificēšanu no konkrēta juridiska soļa – izstāšanos no jau spēkā esošas vienošanās. Tas ļauj AS saglabāt skaidru pozīciju jautājumā, kas apvienības vēlētājiem ir būtisks, vienlaikus neuzņemoties solījumu par tūlītēju konvencijas denonsēšanu.
Ko varēs pārbaudīt līdz vēlēšanām
Gadījumā, ja AS iegūtu vairākumu Saeimā, viņš vēl nevarot nosaukt konkrētu valdības sastāvu. Tā vietā esot jābūt rīcības plānam un konkrētiem lēmumu projektiem pirmajām darba dienām. “Mums ir komandas,” viņš sacīja.
Kulberga piedāvājums balstās uz profesionāļa tēlu, kurš sola ātrāku valsts pārvaldi, mazāku birokrātiju un rūpīgāku attieksmi pret publisko naudu. Taču iezīmējas arī vairāki pretrunu pāri: ātrums pret reformu atlikšanu, principi pret koalīcijas matemātiku, kritika par iepriekšējo valdību pret paša AS atbildību un premjera amats pret kandidāta lomu.