Mazāk skolēnu, mazāk speciālistu – brīdina par risku darba tirgum

Latvijā demogrāfiskā situācija kļūst arvien sarežģītāka, un tas arvien vairāk ietekmē arī izglītības sistēmu. Izglītības ministrija prognozē, ka līdz 2040. gadam skolēnu skaits varētu samazināties gandrīz uz pusi, taču skaidra rīcības plāna joprojām trūkst. Tāpēc Valmieras tehnikuma aizvadītajā sanāksmē tikās nozares pārstāvji, lai pārrunātu galvenos izaicinājumus un meklētu iespējamos risinājumus.

Sanāksmē uzsvērts, ka demogrāfijas prognozes rāda skolēnu skaita samazināšanos, un šī tendence nākotnē skars visas izglītības jomas, īpaši vidējo un profesionālo izglītību.

Valmieras tehnikuma direktore Vineta Melngārša norāda, ka, iespējams, nākotnē vairs nebūs iespējams īstenot visas izglītības programmas pilnā apjomā: “Ja mēs redzam, ka izglītojamo skaits pie turpmākajām prognozēm saruks, tad mums visiem kopīgi būs jāvērtē, kādas izglītības programmas, piemēram, Valmierā tās ir 11, turpināt īstenot atbilstoši labā kvalitātē. Iespējams, ka būs izglītības programmas arī Valmieras tehnikumā, vidusskolās un ģimnāzijās, kuras nāksies slēgt.”

Skolēnu skaita samazinājums nākotnē rada arī speciālistu trūkuma risku. Jau šobrīd Izglītības un zinātnes ministrijas statistika liecina, ka aptuveni 29% jauniešu pēc vidusskolas nestrādā un neturpina mācības. 

Lai gan bezdarbs Valmieras novadā ir zems, Valmieras novada pašvaldības priekšsēdētājs Jānis Baiks norāda, ka vietējie uzņēmēji jau tagad uztraucas par nākotni: “Skatoties perspektīvo tendenci, ņemot vērā arī pēdējos 4 gadus ar dzimstības rādītājiem, 2040. gadā audzēkņu skaits profesionālajā izglītībā samazināsies uz pusi. Jautājums, kas pēc 15 gadiem varēs strādāt, kas ieies darba tirgū. Tam jābūt kompleksam risinājumam kopumā.”

Kā izaicinājumu piemin arī to, ka arvien mazāk jauniešu izvēlas profesionālo izglītību, dodot priekšroku vispārējai vidējai izglītībai. Tajā pašā laikā Izglītības attīstības pamatnostādnes skaidri nosaka mērķi sasniegt līdzsvaru 50% profesionālajā un 50% vispārējā izglītībā. 

Valmieras tehnikuma direktore Vineta Melngārša uzsver, ka skolēnu izvēle turpināt mācības tehnikumos būtiski atšķiras no plānotās proporcijas: “Pašreiz šī proporcija ir ļoti tālu no plānošanas dokumentu noteiktās proporcijas. Aptuveni nedaudz virs 30% aiziet turpināt izglītību tehnikumos pēc pamatizglītības iegūšanas. Tas nozīmē ļoti lielu spriedzi darba tirgū.”

Izglītības un zinātnes ministrija kā vienu no risinājumiem piedāvā samazināt programmu skaitu, vairāk koncentrējoties uz kvalitāti un darba tirgum nepieciešamām prasmēm. 

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja Agita Zariņa-Stūre kā vienu no risinājumiem piedāvā pārvērtēt pamatskolas izglītības posmu: “Es laikam gribētu izcelt pamatskolas stiprināšanu, jo tiešām uzņēmēji ir satraukušies gan par pamatzināšanām, gan darbinieku attieksmi jaunajā paaudzē. Pamatskolas posmu mēs neesam novērtējuši. Mēs vienmēr priecājamies par labām vidējās izglītības iestādēm, ģimnāzijām, bet pamatskolas posms būtu tas, kas būtu jāuzliek stingrākā kvalitātē.”

Diskusijā iesaistītie atzina, ka risinājumi vēl ir procesā un skaidras atbildes pagaidām nav. Taču tikšanās ir pirmais solis, lai meklētu risinājumus un nepieļautu, ka jaunieši pazūd no izglītības sistēmas vai nespēj iekļauties darba tirgū.