Aizvadītajās brīvdienās, 9. maijā, visā Eiropā atzīmēja Eiropas dienu. Arī Valkā norisinājās tai veltīts pasākums – “Demokrātijas festivāls”, kas pulcēja ap 200 jauniešu no Vidzemes reģiona. Festivāla laikā jaunieši kopā ar dažādu jomu ekspertiem diskutēja par demokrātiskajām vērtībām un to nozīmi ikdienā, lai stiprinātu jauniešu izpratni par demokrātiskām vērtībām un pilsonisko līdzdalību.
Demokrātijas festivālā Valkas Jāņa Cimzes ģimnāzijā piedalās jaunieši no Valkas un Ērģemes skolām, kā arī Vidzemes Augstskolas studenti. Dalībnieki sadalījušies dažādās stacijās, kas veltītas demokrātiskajām vērtībām – piemēram, brīvībai, cieņai, līdztiesībai un cilvēktiesībām.
Valkas Jāņa Cimzes ģimnāzijas 12. klases skolēni Sintija Andruce un Dāvis Jaunzems stāsta, ka festivālā padziļināti iepazinuši cilvēktiesību attīstību dažādās valstīs: “Mēs runājām par cilvēktiesībām, par to, kā gadu laikā tās tika pieņemtas un kuras valstis sākumā bija pret to, un kā mūsdienās šīs cilvēktiesības izpaužas. Kādas, piemēram, ir atšķirības pie mums tiesībām un tajā pašā Vācijā vai Amerikas Savienotajās Valstīs.”
Vidzemes Augstskolas students Sergejs Bičkovs uzsver, ka, dzīvojot Eiropā, demokrātiskās vērtības kļūst īpaši būtiskas: “Jā, dzīvojot Eiropā, tas ir tuvs. Runājot par vērtībām – līdztiesība un cilvēktiesības ir tas svarīgais, jo tev ir rīcības brīvība, domu brīvība. Tu vari kaut kā paust savus uzskatus un kaut ko ietekmēt – nu, kaut vai mazā apkaimē.”
Valkas Jāņa Cimzes ģimnāzijas 12. klases skolēni Martins Rudzītis un Laura Reinsone norāda, ka par demokrātiskām vērtībām skolā tiek runāts diezgan bieži, it īpaši, kad nāk maijs: “Maijā mums ir obligātā prasība, ka mēs pildām Eiropas eksāmenu, un katru gadu ir arī Eiropas dienai veltītas aktivitātes mūsu skolā. Šogad ir nedaudz savādāk, jo šādi mums nav bijis, bet par demokrātiskām vērtībām mēs runājam samērā bieži.”
Festivāla mērķis ir rosināt jauniešus iesaistīties diskusijās par sabiedrībā aktuāliem jautājumiem un nebaidīties paust savu viedokli. Tajā jauniešiem palīdz dažādu jomu speciālisti.
Vidzemes Augstskolas un Rīgas Stradiņa universitātes pētniece un lektore Anna Broka norāda, ka, lai arī skolās arvien vairāk tiek runāts par līdzdalību un viedokļu dažādību, daļa jauniešu joprojām izvairās iesaistīties sarunās par politiku un sabiedrībā aktuāliem jautājumiem: “Nav brīnums, ka mēs zinām, ka jauniešu aktīvā līdzdalība ir pasīva līdzdalība, un es domāju, ka tas nav vienkārši atvērt jauniešus īpaši pēc tā, kas noticis un nesen pārdzīvotās Covid krīzes, kur bija mājmācība un bijušas visādas pārmaiņas. Īstenībā jauniešiem nav tā vieglākā dzīve mūsdienu demokrātiskajā sabiedrībā.”
Europe Direct Vidzeme centra vadītāja un pasākuma organizētāja Liene Pelēkzirne stāsta, ka festivāla mērķis ir palīdzēt jauniešiem kritiski izvērtēt informāciju: “Mēs gribam aktualizēt šo jautājumu, jo šobrīd mēs dzīvojam ļoti sarežģītā laikā, kad infromācijas ir ļoti daudz, ne vienmēr var saprast, vai tai informācijai var ticēt vai nē, un tad ir svarīgi nepazaudēt to kompasu. Mēs gribam iedot jauniešiem iespēju par šīm lietām domāt, diskutēt, analizēt, arī sarunāties galu galā. Un darīt to ar ekspertiem, ar tiem, kuriem ir kaut kāda dzīves pieredze, lai tā saruna būtu arī jēgpilna.”
Valkas Jāņa Cimzes ģimnāzija ir viena no Eiropas Parlamenta vēstnieku skolu programmas dalībniecēm. Sociālo zinību skolotāja Vineta Skutāne koordinē šo programmu ģimnāzijā un uzsver – jauniešus iespējams iesaistīt sarunās par demokrātiju un sabiedrībā notiekošo tikai tad, ja viņi paši jūtas uzklausīti un ieinteresēti iesaistīties: “Šeit ļoti labi var redzēt, ka darbosies viņi, bet mans uzdevums ir viņus iedarbināt un motivēt parunāt par lietām, kas ir pavisam vienkāršas un riņķī mums, bet tajā pašā laikā tās ir vērtības, kuras ikdienā jauniešiem ir svarīgas. Nevajag jau iet uzreiz un teikt, ka tev ir jāiemācās par to un to – pusaudži uz to īsti nepavilksies. Tas ir jānāk caur labu gribu viņiem pašiem.”
Nozares speciālisti norāda, ka par demokrātijas vērtībām svarīgi runāt jau skolā, veidojot vidi, kur jaunieši var brīvi diskutēt, uzdot jautājumus un iesaistīties sabiedriskajos procesos, jo tieši jaunieši veidos mūsu sabiedrību nākotnē.