Lai arī jaunais mācību gads tikko sācies, darba sludinājumu sadaļās joprojām redzams ne mazums pedagogu vakanču – sākot no mūzikas un matemātikas skolotājiem līdz sākumskolas pedagogiem. Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrībā (LIZDA) saka – situācija ir nedaudz uzlabojusies, bet ne tāpēc, ka pedagogu nozarē būtu kļuvis vairāk.
Inga Vanaga, LIZDA vadītāja: “Ja izglītības iestādes vadītājs redz, ka nav iespēja atrast to jauno kolēģi kādā mācību priekšmetā, tad diemžēl iet klasisko ceļu, tiek pierunāts kāds no esošajiem paņemt lielāku slodzi, un tad tā vakance kā tāda problēmzona pazūd no mūsu redzesloka.”
Tātad vakance it kā pazūd, tomēr pati problēma paliek. Kā uzsver Inga Vanaga, pedagogu trūkums vairs nav tikai mazo skolu problēma – tas kļūst arvien aktuālāks visā Latvijā.
Un, lai arī pēdējos gados daudz runāts par pedagogu atalgojumu, tas ir tikai viens no faktoriem, kas šobrīd tiek minēts kā iemesls, kāpēc skolotāji no darba aiziet.
Inga Vanaga, LIZDA vadītāja: “Tiesību disbalanss un vecāku bezatbildība vai nesamērīga iejaukšanās. Tas arī ir viens no jautājumiem, kuru dēļ ne tikai pieredzējušie kolēģi, bet arī gados jauni pagriežas uz neatgriešanos, aiziet no skolas.”
Tāpat nozare jau ilgstoši saskaras ar pārmaiņām un neskaidrību par nākotni.
Inga Vanaga, LIZDA vadītāja: “Tādi grozījumi, kas šobrīd, kā mēs redzam Zinību dienā vai ir šodien valdības dienas kārtībā, arī neko labu neliecina par nozares politikas veidotāju izpratni un attieksmi pret saviem nozares cilvēkiem. Tas arī ietekmē, kad tu redzi, ka tevi visu laiku rausta, tev ir pārmaiņas, tev nav tāda prognozējamība, nav datos balstītas tās pārmaiņas, neiedziļinoties nozares praktiķu viedoklī par būtiskiem jautājumiem, bet ir pārpolitizēti.”
Un, lai gan nozare jau ilgstoši runā par problēmām, augstskolu datos tas tik tieši neparādās. Piemēram, Latvijas Universitātē norāda – 2026. gada uzņemšanu skolotāju programmās vērtē kā labu, kopumā rezultāti esot līdzīgi iepriekšējiem gadiem. Bakalaura studiju programmā “Skolotājs” visvairāk reflektantu izvēlējušies angļu valodas skolotāja specialitāti, bet liela interese bijusi arī par matemātikas, kā arī dizaina un tehnoloģiju skolotāja apakšprogrammām.
Arī Daugavpils Universitāte apstiprina – interese par pedagoģijas studijām ir laba. Tomēr liela daļa studentu jau studiju laikā tiek uzrunāti sākt darbu skolā, un daudzi to arī dara. Bet tam vēlāk esot sekas.
Mārīte Kravale-Pauliņa, Daugavpils Universitātes Humanitāro un sociālo zinātņu fakultātes dekāne: “No vienas puses mēs saprotam, ir svarīgs ekonomiskais pienesums, ir svarīgi cilvēki, kuri strādā, bet no otras puses, manuprāt, ka šis studiju laiks arī tiek salauzts. Jo studiju laiks ir arī pētniecības laiks, arī sevis izzināšanas, saprašanas laiks. Tad šobrīd mēs varam teikt, ka tas tiek, nu, nevar teikt atņemts, bet šis laiks tiek mazināts, jo darba vide ļoti ātri, ja tā var teikt, uzsūc, paņem. Un tad sanāk tā, ka bieži vien, pieļauju, ka ir skolotāji, kuri ātri izdeg, tāpēc ka viņi ir ātri ienākuši, viņiem gribas sevi apliecināt, trīs gados parādīt, cik viņi ir veiksmīgi, sekmīgi un tā tālāk.”
Arī Liepājas akadēmijā norāda, ka šogad interese par pedagogu studiju programmām bijusi stabila. Bet tāpat kā Daugavpilī, arī šeit mācības izvēlas apvienot jau ar darbu.
Jana Grava, RTU Liepājas akadēmijas direktora vietniece studiju jautājumos: “Vairākus jau ir uzrunājuši pirms viņi studē, arī tā ir. Protams, tad viņus vairāk interesē nepilna laika studijas, lai viņi vienkāršāk var apvienot ar darbu.”
Topošo pedagogu izvēle bijusi gan matemātika, angļu valoda, kā arī jaunās progmammas veselības un sporta skolotājs un vēstures un sociālo zinību skolotājs. Bet ne tik sekmīgi ir jau ar tā saucamajiem problēmpriekšmetiem.
Jana Grava, RTU Liepājas akadēmijas direktora vietniece studiju jautājumos: “Ir jāstrādā uz tām jomām, specializācijām, kur skolās tiešām ir vajadzīgi skolotāji. Un tā ir, piemēram, latviešu valodas skolotāji, kuri šajā gadā vispār mums nav uzņemti. Tad ir vācu, spāņu valodas skolotāji, arī tie nav. Bioloģijas skolotāji arī bija tikai viens pieteikums, mēs grupu nevaram izveidot. Pagājušajā gadā mums izdevās grupu izveidot, bet vislielākā problemātika, man liekas, ir ar fizikas skolotājiem. Ir viens pieteikums, mēs nevaram atvērt grupu, bet zinot, ka skolās tie ļoti, ļoti gaidīti speciālisti. Un te parādās tāda pretruna, mums būtu jāpriecājas par to vienu skolotāju, bet mēs ekonomiski to nevaram izdarīt.”
Vienlaikus augstskolas saskata arī pozitīvu tendenci – pedagoģiju arvien biežāk izvēlas cilvēki kā otro profesiju. Tie ir speciālisti, kuri jau ieguvuši pieredzi citās nozarēs un vēlāk savas zināšanas izvēlas izmantot skolā.
 |
Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par "Novadu ziņas kanālā ReTV" saturu atbild SIA "Re MEDIA” |
| Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. | |