Līdztekus finanšu plūsmai un biznesa attīstības plānam, kredīta piešķiršana lauksaimniecības, mežizstrādes un vairāku citu nozaru uzņēmumiem var kļūt atkarīga no komercbanku vērtējuma par dabas daudzveidību. To paredz Latvijas bankas izstrādātie ieteikumi komercbankām, kas gan ir tikai ieteikuma formā. Lauksaimnieki bažījas, ka jaunās vadlīnijas komercbankām var kļūt par obligātām un ietekmēt tautsaimniecības attīstību.
Latvijas banka izstrādājusi ieteikumus komercbankām, kuros labvēlīgas un nelabvēlīgas saimniecības identificēšanā liela loma būs dabas daudzveidībai.T as var atstāt arī zināmu ietekmi uz lēmumu par kredīta piešķiršanu. Ieteikumos jeb vadlīnījās lauksaimniekiem uzskaitīti ap trīsdesmit punktu pēc kuriem saimniecība kļūst par labvēlīgu vai nelabvēlīgu. Piemēram, intensīvā noganīšana, kas ir tad, ja uz viena hektāra ir vairāk par vienu liellopu, ir nelabvēlīga, gluži tāpat kā tad, ja liellopi tiek turēti kūtī.
SIA“Lielvircava agro” valdes loceklis Kaspars Antipins: “Tajā procesā ir iestrādātas muļķības, neņemot vērā ražotājus un viņu viedokli. Kaut vai par tām laukmalām, kas jau šobrīd ir 10 metri atstātas. Manā gadījumā tie ir 43 hektāri, kas ir joslas gar malām. Okei, ir noteikumi, mēs tos pieņemam, bet ieteikumos tie ir 30 metri, tas nozīmē, ka tā platība ir reiz trīs, konkrēti manā saimniecībā.”
Lauksaimnieki, kuriem jau tāpat ir jāizpilda virkne nosacījumu, ko nosaka Eiropas savienības regulas, un kurus kontrolē dažādas institūcijas, ir neizpratnē par Latvijas bankas izstrādātajām vadlīnijām.
“Tad iznāk, tagad banka to kontrolēs? Bankai būs jāuzdod jautājumi, tā teikt, būs atkal anketa,” neizpratnē ir Kaspars.
Arī meža nozarē iebildumi esot gan par ieteikumu izstrādes procesu, kas noticis bez nozares pārstāvju iesaistīšanas, gan par vadlīnijās iekļautajiem, meža īpašnieku skatījumā, pat absurdajiem izvērtēšanas nosacījumiem.
“Lapegle vai ķirsis. Pateikts, ka šīs koku sugas ir invazīvas. Manuprāt, tas ir absurds! Ķirsis, jā, ķiršu koks! Tāpat arī nosacījums, ka pēc ciršanas ir jāatstāj daudz vairāk koku nekā pašlaik to prasa normatīvais regulējums un pat brīvprātīgās sertifikācijas sistēma, kas uzliek augstāku latiņu nekā normatīvais regulējums,” stāsta Latvijas Mežu īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks.
Izstrādātie ieteikumi kredītiestādēm attieksies ne tikai uz lauksaimniecību un mežizstrādi, bet arī uz enerģētiku, iznženierbūvniecību un ēku būvniecību. Tā teikt, sliktajā sarakstā klients var tikt iekļauts arī tad, ja pie zemesgabala robežas ir izbūvēta centralizētā kanalizācijas sistēma, bet nav veikta pieslēgšanās.
Latvijas bankas pārstāvis Jānis Silakalns skaidro, ka Eiropas līmenī tiek meklēts parametru kopums, kā bankām pienācīgi izvērtēt uzņēmumus attiecībā uz dabas un klimata risku. Tāpēc, aptuveni, piecdesmit dabaszinātņu jomas zinātnieki un eksperti izstrādājuši ieteikumus, kas esot mazāk ierobežojošas salīdzinājumā ar Nīderlandē radīto ENCORE metadoloģiju: “Ir jānem vērā, ka tā ir vienkārši metadoloģija vienai šaurai risku grupai, kā tos vērtēt, un tas nebūt nenozīmē, ka Latvijas banka vai komercbanka tagad mācīs zemniekus, kā saimniekot.”
Finanšu nozares asociācijas ilgtspējas darba grupas līdzpriekšsēdētājs Viktors Toropovs teic, ka banku sektorā zina, ka šāds dokuments ir publicēts, bet, tā kā šī tēma ir ļoti specifiska, tas nenozīmējot, ka ar pirmo dienu kaut kas tiekot integrēts procesos un ņemts vērā kreditēšanas lēmumos: “Protams, ir jāņem vērā, kā tas viss attīstās. Šodien tas varbūt ir ieteikuma dokuments, bet kādā brīdī tas, iespējams, var kļūt par prasību dokumentu, bet, es domāju, ka te ļoti atkarīgs, kā izvēršas dialogs starp nozarēm un Latvijas banku.”
Paredzēts, ka Latvijas bankas ieteikumi tiks regulāri pārskatīti un pilnveidoti, izvērtējot saņemtos komentārus. Pirmā pārskatīšana plānota jau šomēnes, tomēr, piemēram, mežu īpašnieku biedrība, tajā neesot uzaicināta piedalīties.