Stundu kavējumi – joprojām nopietna problēma Latvijas skolās

Šogad Saeimā turpina skatīt jautājumu par skolēnu mācību stundu kavējumiem. Izglītības kvalitātes valsts dienesta dati atklāj satraucošu situāciju – skolēni kavē miljoniem mācību stundu. Kavējumu iemesli bijuši dažādi: slimības, ceļojumi, kā arī vienkārši aizgulēšanās. Kā šo situāciju vērtē skolas un Izglītības ministrija?

Jēkabpils novadā darbojas 14 vispārizglītojošās skolas. Un gan pamatskolas, gan vidusskolas posmā novērojama kopīga problēma – skolēnu mācību stundu kavējumi. Lai gan to kopējais skaits samazinājies līdz 3 %, pieaug to gadījumu skaits, kas attaisnoti slimības dēļ, bet kā citi iemesli joprojām tiek minēti arī ceļojumi un ar mācībām nesaistītas nodarbes.

Jēkabpils novada Izglītības pārvaldes vadītāja Aija Voitiške: “Kas mani ļoti bažīgu dara, kas ir saistīts arī ar skolu tīklu un parādās atsevišķās lauku skolās, ka ir informācija, kad bērnus atstāj mājās, lai viņš pieskatītu savus brāļus vai māsas, kuri ir saslimuši. Un, jo tālāk skola būs no bērna dzīvesvietas, jo es redzu šeit vēl vairāk izaicinājumu.”

Tāpēc pārvaldē norāda, ka šis ir viens no argumentiem, kāpēc ir svarīgi pēc iespējas saglabāt lauku skolu tīklu. Savukārt, kā vēl vienu soli kavējumu mazināšanai pārvaldē min ciešāku sadarbību ar sociālajiem darbiniekiem. 

Aija Voitiške: “Ļoti cītīgi iesaista sociālos dienestus. Tiklīdz izglītības iestādes saka, ka mums ir kāds audzēknis, kurš nav skolā, tad sociālā dienesta pārstāvji ierodas un pārliecinās, vai tas tā ir.”

Ar tā saucamo “kavētāju” problēmu saskaras arī Ogres novada Ikšķiles vidusskolā. Direktors uzskata, ka situāciju uzlabotu regulējums likumdošanā, paredzot administratvo atbildību vecākiem. Jo pieredze rāda, ka nereti vecāki, piemēram, ceļojumos ar bērniem dodas nevis brīvlaikā, bet mācību laikā. Kā rezultātā bērns neapmeklē skolu un tiek traucēts mācību process skolotājam. 

Ikšķiles vidusskolas direktors Vladimirs Samohins: “Šeit ir juridiskais, normatīvais akts kaut kāds jāpieliek. Līdz tādam un tādam kavējuma skaitam ir tādi un tādi nosacījumi. Pārsniedz to skaitu, tāda un tāda atbildība. Un, manuprāt, ja vecāku administratīvo atbildību mēs iedarbināsim, lietu ļoti daudz atrisināsim.”

Latvijā šobrīd nav vienota normatīvā regulējuma, kas nosaka kārtību, kādā tiek attaisnoti kavējumi, to regulē katra izglītības iestāde ar saviem Iekšējās kārtības noteikumiem. 2024. gadā vismaz vienu mācību stundu semestrī kavēja 100 000 pamatskolēnu un 18 000 vidusskolēnu. Šajā gadījumā gan tie ir attaisnoti kavējumi, taču, ja ņemtu vērā vēl neattaisnotos, kopējais skaits veidojas vēl lielāks. Nozarē pastāvošo problēmu atzīst arī Izglītības un zinātnes ministrijā. Turklāt dati rādot, ka kavējumi tieši ietekmē arī mācību kvalitāti. Tāpēc ministrija šobrīd strādā pie stingrāku prasību ieviešanas tieši vecākiem.

“Mēs šobrīd strādājam pie priekšlikumiem regulējumam, jo arī Saeimas Izglītības un kultūras komisijas vadītāja uzskata, ka pie šie jautājuma ir jāstrādā, un es pilnīgi piekrītu, bet es uzskatu arī, ka arī vecāki šajā procesā ir vairāk jāiesaista un ar vecāku organizācijām jāstrādā,” saka Dace Melbārde, izglītības un zinātnes ministre (JV).

Turklāt, salīdzinot citu valstu pieredzi, Latvija ievērojot lielu toleranci pret kavētājiem, jo citviet pastāv stingrāki noteikumi kavējumu ierobežošanai.