Aizvadīts latgaliskais dzejas slams “Rogovkys dzejis voga”

Lai veicinātu un attīstītu interesi par latgaliešu literartūru un rakstu valodu, Rēzeknes novada Rogovkā aizvadīts latgaliski rakstošo dzejnieku pasākums “Rogovkys dzejis voga”, kas pulcē gan jaunos literātus, gan Latgales mūziķus. Pasākums norisinājās jau ceturto reizi. 

Latgaliskais dzejas slams “Rogovkys dzejis voga” pirmo reizi Rogovkā notika 2022. gadā ar vēlmi dzejas lasījumu formu pamēģināt arī latgaliski. Šoreiz Nautrānu Kulturys centrā tajā piedalījās 10 latgaliski rakstošie dzejnieki, kuri trīs sacensību kārtās cīnījās par uzvaru – uzvarētāju noteica žūrijas un skatītāju balsojums. Pasākums ir viens no veidiem, kā attīstīt interesi par latgaliešu literatūru un latgaliešu rakstu valodu, tuvinot to literatūrai, kas tapusi latviešu literārajā valodā.

Edeite Laime, Latgaliešu kultūras kustības “Volūda” projektu vadītāja: “Maņ ir prīca redzēt, ka ir autori, kas eistyn daudzus godus roksta, ir autori, kas tikai tagad pasaruoda, un mes varēsim sekuot leidza jūs izaugšonai. Kūpumā tū situaceju var raksturuot ar literaturu latgaliski – stabili, bet na cīši labi. Deļtuo, ka ir autori, kas dora, kam tei ir miseja. Voi mes varim saceit, ka 20 godu laikā ir palykuši 100 autoru vaira? Nu, tū mes ari navarim saceit. Nav tai, ka teik uztvarts, ka literatura latgaliski ir ari literatura latviski voi latvīšu literaruos volūdys literaturys daļa, cīš sarežgeiti pasaceju, bet nu, jā, koč kai tys rūbežs pamozom nūsauorda, bet na da gola, taipat maņ ruodīs, mes dzeivojam paraleluos pasaulēs.” 

(Tulk. – Man ir prieks redzēt, ka ir autori, kas daudzus gadus raksta, ir autori, kas tikai tagad parādās, un mēs varam sekot līdzi viņu izaugsmei. Kopumā to situāciju ar literatūru latgaliski var raksturot tā – stabili, bet ne ļoti labi. Tāpēc, ka ir autori, kam tā ir misija. Vai mēs varam teikt, ka 20 gadu laikā ir palicis par 100 autoriem vairāk? Nu, to mēs arī nevaram teikt. Nav tā, ka tiek uztverts, ka literatūra latgaliski ir arī literatūra latviski vai latviešu literārajā valodā. Kaut kā tās robežas pamazām noārdās, bet ne līdz galam. Man šķiet, mēs dzīvojam paralēlās pasaulēs.)

Dzejas slams Rogovkā kļuvis par iespēju dzirdēt jaunus latgaliski rakstītus darbus, kā arī vairāk iepazīt pašus autorus. Pasākuma uzsvars ir tieši jauno dzejnieku iedvesmošana, nevis dzejas kvalitāte kā tāda. Dalībnieki atzīst – dzeja ir formāts, kurā vistiešāk var izteikt iekšējo sajūtu.

Dace Tihovska, skolotāja, mūziķe, dzejas slama debitante: “Tys ir pošizpausmis taids [veids], kas ar tevi rezonej, un, maņ līkās, tys ir vīgluokais, kū kotrys var mieginuot. Nu, tys pyrmais dzejūļs maņ vaira ir taids kai savuokums nu citatim nu televizejis, nu žurnalu, nu radio, nu cytu cylvāku izteikumim. Salykts taids pyrmais dzejūļs, nu un tod, kod suoku meklēt sovus kruojumus, izaruodīs, ka es ari asmu rakstejuse, un beja motivaceja ari kaut kur atsasēst azara krostā i padūmuot, pīraksteit.” 

(Tulk. – Tas ir pašizpausmes [veids], kas ar tevi rezonē, un, man liekas, tas ir arī vienkāršākais, ko katrs var mēģināt. Tas pirmais dzejolis man vairāk ir tāds kā savākums no citātiem no televīzijas, no žurnāliem, no radio, no citu cilvēku izteikumiem salikts. Kad sāku meklēt savus krājumus, izrādās, ka es arī esmu rakstījusi, un bija motivācija arī apsēsties ezera krastā un kaut ko padomāt, pierakstīt.)

Annele Slišāne, māksliniece, rakstniece, dzejas slama 2023. uzvarētāja: “Dzeja ļaun izasaceit vīgluok, šmukuok, gaiseiguok, tuo kuo dzīduot par tū, par kū tu gribi raksteit, i deļ tam muna proza bīži viņ ir taida dzejproza. Dzejai ir ļūti nūzeimeiga vīta, beju ari Rakstivalā, stuosteju par literaturu i rokstu volūdu kai daļu nu nacionaluos ideņtitatis, nacionaluos latvīšu kulturys. Dzeja ļaun myusim sapņuot i stuosteit par tū vīns ūtram, es dūmoju, ir lela nūzeime tam.” 

(Tulk. – Dzeja ļauj izteikties vieglāk, skaistāk, gaisīgāk, tā kā dziedāt par to, ko gribi rakstīt, tāpēc mana proza bieži vien ir tāda dzejproza. Dzejai ir ļoti nozīmīga vieta, biju arī Rakstivālā, stāstīju par literatūru un rakstu valodu kā daļu no nacionālās identitātes, nacionālās latviešu kultūras. Dzeja ļauj mums sapņot un stāstīt par to viens otram. Es domāju, tam ir liela nozīme.”

Šī gada dzejas slama uzvarētāja Valija Platace saņēma naudas balvu, un viņas uzvarējušie dzejoļi tiks publicēti latgaliešu kultūras ziņu portālā lakuga.lv, un šogad, sadarbojoties ar Latvijas dzejas slamu kustību, pirmo reizi “Rogovkys dzejis vogys” uzvarētājai būs iespēja piedalīties Latvijas nacionālajā dzejas slama čempionātā 2026. gadā.

Jāpiebilst, ka šogad dzejas autoru uzstāšanos papildināja grupas “Sovvaļnīks” un vokālās studijas “Skonai” pirmatskaņojumi ar pērnā gada slama uzvarētāja Silvestra dzeju, kā arī grupas “TKP / tā kā pērn” uzstāšanās.