Latgales vēstniecībā “Gors” nupat jau septiņpadsmito reizi aizvadīts gada centrālais pasākums latgaliešu kultūrā – latgaliešu kultūras gada balva “Boņuks 2024”. Pasākuma tradīcija aizsākās 2008. gadā no vietējo kultūras darbinieku entuziasma, bet gadu gaitā pasākums ir attīstījies līdz nacionālam līmenim, ik gadu pulcējot pilnu zāli apmeklētāju un nerimstoši augot arī nominantu skaitam.
“Gors” gaiteņi ir pārpildīti – latgaliešu kultūras gada balva “Boņuks” ir reize, kad satiekas Latgales novada vairāk darītāji ne vien, lai suminātu balvu saņēmējus, bet arī, lai satiktos ar sen neredzētiem draugiem un kolēģiem. Kā katru gadu, arī šogad biļetes uz pasākumu ir gandrīz pilnībā izpārdotas – kā saka pasākuma vadītājs Jānis Pampe, tas esot te valdošās īpašās gaisotnes dēļ.
“Latgalieši nežēlojas par to, kā viņiem nav. Ja nav, tad uztaisa. Boņuka lielā atslēga, manuprāt, ir tā, ka tas ir apliecinājums, ka tu esi sasniedzis noteiktu līmeni. Es domāju, ka katrs Boņuks dod vairāk spēka, tā ir tāda spēka zīme. Ja redz, ka tev ir Boņuks, tad saprot, ka cilvēks ir gatavs darīt. Latgalieši grib parādīt, ko viņi var, un kas viņiem ir!” tā saka Jānis Pampe, “Boņuks 2024” balvu pasniegšanas ceremonijas vadītājs.
“Boņuks 2024” balvas ieguvēji Andris Slišāns, Māris Keišs, Kate un Jēkabs Slišāni, savukārt, uzskata, ka katru gadu konkurence paliek lielāka.
“Tādi spēcīgāki visi paliek, tas nozīmē, ka Latgale spēcīgāka paliek. Jā, tas tiešām, un arī cilvēki no malas, tie, kas nav latgalieši, kad viņi sāk pētīt saknes, kā zināms, katram ir vecmamma Latgalē, vai vectēvs. Redz, ka arī čiuļi interesējas par mūsu vēsturi un valodu.”
“Es domāju, ka cilvēki iedvesmojas, aug arī pašapziņa, ka latgaliešu valoda un kultūra nav eksotika. Tā ir pilnīgi dabiska parādība, kurai ir jāpastāv runā, rakstos, dzejā, mūzikā un visapkārt. Latgaliešu valodu nav spējuši iznīcināt nevienas citas varas laiki, tā ir izdzīvojusi, tā arī izdzīvos,” tā uzskata “Boņuks 2024” balvas ieguvēja Inga Vigule.
Tāpat balvu ieguvusi Jura Urtāna grāmata “Latgales pilskalni un to folklora”, Koncertuzvedums “FOLK PASIJA: Francis Trasuns”, Raidījumu cikls “Pazudušū pādu retrospekceja – pīrūbeža”, Vinilplate Seimaņs Putāns “Caur bolsim as eju” un koncertizrāde “Putāns. Toreiz un tagad.”, kā arī literārās jaunrades latgaliski veicināšanas programma, kuras pārstāve Inga Vigule uzsver, ka pasākums iedvesmo un uztur ne vien latgaliešu kultūru, bet arī valodu dzīvu.
Kā pasākuma laikā jokoja fotogrāfs Ivars Pličs – seja cilvēkam jaunībā dota no dabas, līdz 50 gadiem cilvēks to veido pats, bet pēc 50 tā kļūst tāda, kādu cilveks ir pelnījis – varbūt tas ir iemesls tam, kā dēļ latgalieši vienmēr ir garā un sejā jauni.
 |
Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sižeta saturu atbild SIA "Re MEDIA". |
| Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. | |