Kazdangas vēsture – tagad digitālā formātā

Lai gan ierasts domāt, ka lielpilsētas glabā nozīmīgākos vēstures nospiedumus, nereti tieši mazajos ciemos vēsture ir visautentiskākā. Kazdanga, kas atrodas Dienvidkurzemes novadā, ir viens no šādiem kultūrvēsturiski bagātiem ciemiem. Latvijas Kultūras akadēmijas pētnieki un studenti divu gadu laikā apkopojuši un digitalizējuši Kazdangas vēstures materiālus, izveidojot interaktīvu digitālo rīku. Tagad tas dāvāts Kazdangas iedzīvotājiem un Dienvidkurzemes pašvaldībai, lai viņi lemtu par tā praktisko pielietojumu. Pētnieku komanda uzsver, ka šis rīks ne tikai ļaus iepazīt Kazdangas pagātni, bet arī veicinās tās saglabāšanu nākamajām paaudzēm. 

Jau vairākus gadus Latvijas Kultūras akadēmijā ir iespēja īstenot projektus, kuros kopīgi darbojas gan pasniedzēji, gan studenti. Tieši personīgās saiknes dēļ šoreiz komandas uzmanība tika pievērsta Kazdangai.

“Mani senči ir no Kazdangas un, protams, kopš mazotnes es apzinājos ne tikai šīs vietas vēsturisko nozīmi, bet arī ainavisko. Tā kā es vasaras arī bieži pavadu Kazdangā, es pamanīju, ka Kazdangas kultūras un sociālā dzīve ir kļuvusi aktīvāka. Tas mani rosināja uzrunāt kolēģus un meklēt spēcīgus jauniešus komandā, ar ko kopā projektos sadarbotos,” tā stāsta Zane Grigoroviča Latvijas Kultūras akadēmijas mākslas vēstures docente. 

Pabeidzot intervēšanas darbu pirmās ekspedīcijas laikā, komanda sapratusi, ka viņu uzdevums sniedzas daudz tālāk – tas ietver ne tikai datu saglabāšanu, bet arī padziļinātu vietējās kopienas izpēti.

Pabeidzot intervēšanas darbu pirmās ekspedīcijas laikā, komanda sapratusi, ka viņu uzdevums sniedzas daudz tālāk – tas ietver ne tikai datu saglabāšanu, bet arī padziļinātu vietējās kopienas izpēti.

“Pašiem kazdandzniekiem arī sarunās bija nojaušams, ka viņus interesē tas skats no malas – kādi mēs esam,” turpina Zane. 

Lielākie izaicinājumi bija Latvijas Kultūras akadēmijas lektorei Luīzei Dakšai, kura veidoja digitālo rīku – viņai nācās saprast, kā efektīvi apkopot un sistematizēt datus, kā tos izmantot praksē un kādas programmas tam vislabāk pielietot: “Piemēram, pieminētajās vietās – Kazdangas pils ir arī tehnikums, divgadīgā skola utt. Mēs mēģinājām izdarīt tā, lai šī informācija nepazūd. jā, fiziska vieta ir viena, bet viņai ir daudz dažādu nosaukumu, un katram šim nosaukumam ir varbūt sava informācija klāt, kas ļauj pētīt itkā pili, itkā vietu, bet dažādas laika šķautnes skatīties,” viņa skaidro. 

Arī Kazdangas iedzīvotāji atzinīgi novērtē jaunā digitālā rīka izveidi.

“Tā kā mēs ejam uz to digitalizāciju jebkurā veidā. Jauniešiem – viņi, piemēram, ierauga stabu, kas ar norādēm – šeit, savā acu priekšā, bet viņi labāk paskatās telefonā – kas, ko kur un līdz ar to, ierauga – o, tur vēl tas un šis. Un, manuprāt, tieši uz jauniešiem – izcils rīks,” priecājas Kazdangas iedzīvotāja Elīna. 

Digitālo rīku komanda dāvinās Kazdangas iestādēm un Dienvidkurzemes pašvaldībai, kur to pārstāvji tiks apmācīti tā lietošanā. Izskanējusi arī ideja izvietot ciema centrā digitālo ekrānu, kurā ikvienam būtu iespēja izpētīt Kazdangas vēsturi.

“Mums tikai tagad tas ir apjaušams, kāda tā ir vērtība, bet, katrā ziņā, mēs ar lielu prieku to pieņemsim un ceram, ka mūs apmācīs, kā šo rīku var tālāk lietot. Es domāju, ka ekrāna vietas atrašana un tā novietošana pašvaldībai nebūs problēma. Jo saturs jau ir, tas ir pats galvenais, tie rīki – tās jau tikai detaļas,” stāsta Dienvidkurzemes kultūras pārvaldes vadītāja vietnieks Gundars Venens.

Maijā digitālā rīka lietošanas tiesības primāri saņems Māteru Jura Kazdangas pamatskola, Kazdangas pagasta bibliotēka, Kazdangas muzejs, biedrība “Kazdangas dzirnavas” un Dienvidkurzemes novada pašvaldība.