Leģendāri šerpais diskohits “Genoveva”

Mums netrūkst Maestro Raimonda Paula retro hitu, taču daži pamanījušies kļūt par mūžīgiem megahitiem. Spilgts piemērs ir laika griežus pārdzīvojusī “Genoveva” – jestrs un melodisks Žorža Siksnas izpildīts skaņdarbs, kas joprojām liek kustēties un dziedāt līdzi. Daudzās ballītēs cilvēki pie “Genovevas” ierasti veido arī tā saukto dejotāju “vilcieniņu”.

Arī joprojām aktīvi koncertējošā Žorža Siksnas koncertos “Genoveva” reti kad izskan tikai vienu reizi. Publika to allaž vēlas dzirdēt vēl un vēl. Jestrais diskohits savulaik radās ar Jāņa Petera vārdiem, ironiski vellišķiem un tajā pašā laikā mīlestības un saldas iekāres apņemtiem. Acīmredzot balādei tie šķita par šerpu, bet šādam diskohitam pašā laikā! Dziesma ļoti labi pārstāv astoņdesmito gadu sākuma populārās jeb, kā to tolaik dēvēja, estrādes mūzikas stilistiku. Mirdzoši tērpi un dekorācijas un neparasti šarmantais Žoržs Siksna ar savu operdziedātāja cienīgo balsi priekšplānā. “Genoveva” tika sarakstīta speciāli “Mikrofona” aptaujai, un pats Maestro uz to lika lielas cerības.

Interesanti, ka dziesmu īsti neizprotošo ļaužu pulkam sākotnēji sevi pieskaitīja arī pats tās izpildītājs. Tā esot griezusi kā ausī, tā sirdsapziņā. Pēc neskaitāmiem dziesmas izpildījumiem koncertos Žoržs ar šo hitu gan sen jau apradis. Tam noteikti palīdzējusi arī arvien pieaugošā klausītāju iemīlēšanās “Genovevā”. Dzirdēti dažādi neparastā vārda lietojumi – “Ģenoveva”, “Ģenovefa”, taču pats autors jau sākotnēji parakstījies zem nosaukuma “Genoveva”.

Žorža Siksnas ne pārāk lielo aizrautību ar šo hitu var saprast. Lai arī viņš visvairāk zināms kā populārās mūzikas dziedātājs, Žoržs allaž paralēli darbojies arī akadēmiskajā žanrā, kur licis lietā sava labi nostādītā tenora prasmes. Viņš piedalījies gan Čaikovska operā “Jevgeņijs Oņegins” Klaipēdas Valsts muzikālajā teātrī, gan kopā ar Liepājas simfonisko orķestri ieskaņojis operu āriju albumu “Ekselence”. Siksna joprojām izceļas ar plašu muzikālo repertuāru un mēdz koncertos ne tikai dziedāt, bet arī uzspēlēt klarneti.

Pilna intervija ar Žoržu Siksnu

#SIF_MAF2026

Septiņdesmitajos un astoņdesmitajos gados Siksnas izpildītās dziesmas regulāri nonāca augstās vietās “Mikrofona” aptaujā, sākot jau ar Kerijas un Hērstvuda duetu no Raimonda Paula mūzikla “Māsa Kerija”, kas tika izpildīts kopā ar Mirdzu Zīveri. Sekoja tādi hiti kā “Mana pirmā dziesma”, “Muļķe sirds”, “Ugunsputns”, “Vālodzīte”, “Mātei”, “Un dzīvosi” un vēl citi. Uzvarēt “Mikrofona” aptaujā Žoržam tomēr neizdevās, lai arī gan “Muļķe sirds”, gan “Vālodzīte” izcīnīja pat otro vietu.

Izdoti vairāki Žorža Siksnas izpildīto dziesmu albumi, un viņš savu statusu no jauna nostiprināja kopā ar Jelgavas Tirkīza kori piedaloties TV šovā “Koru kari 2”, kur atkal jau tika izcīnīta otrā vieta. Uzvaras lauri beidzot tika plūkti 2014. gadā Latvijas Mūzikas ierakstu gada balvā “Zelta mikrofons”, kad disks “Mēs tikāmies martā” saņēma balvu kā labākais šlāgermūzikas albums.

Raidījuma otrajā daļā viesosies absolūti pozitīvā, mūžam smaidīgā un prieka pilnā grupa “Citi Zēni” ar dziesmu “Lieka štuka”.

Grupas dalībnieki ir sprieduši, ka lieka štuka kā jēdziens ir kaut kas tuvu nesasniedzams, tomēr ir vērts uz to tiekties. “Vēl nekad neesmu saticis cilvēku, kas teiktu, ka viņam ir pārāk daudz naudas,” sacījis grupas solists. Singls izdots 2022. gadā, tā laika kontekstā ironizējot par cenu kāpumu un ekonomisko situāciju, piemēram, degvielas un gāzes cenām, inflāciju utt. Tā ir asprātīga dziesma par naudas trūkumu, vēlmi pēc papildu līdzekļiem un dzīves paradumiem.

Pilna intervija ar grupu Citi zēni

#SIF_MAF2026

2022. gadā dziesma uzvarēja Latvijas Radio 2 aptaujā “Muzikālā banka” Šajā singlā solista pienākumus uzņēmies grupas saksofonists Dagnis Roziņš, kurš par dziesmas skanējumu izsakās šādi: “Šis singls manāmi atšķiras no citām grupas dziesmām, tāpēc reizēm rodas sajūta, ka šo dziesmu neesam uzrakstījuši mēs paši, bet tā mums ir piešķirta no kādiem augstākiem spēkiem – lietošanā.” Platformā “YouTube” dziesmas videoklipam ir ap 220 000 skatījumu.

Interesanti, ka grupas kvēlākās fanes koncerta laikā reiz noziedojušas 1000 eiro. “Koncerta laikā Rojā divas dāmas sniedzās pie mums uz skatuves un iedeva divas 500 eiro banknotes. Mēs šo naudiņu noziedojām dzīvnieku patversmei,” atklāj grupas solists Jānis Pētersons.

Grupa ir viena no pozitīvākajām un daudziem asociējas ar bezrūpīgu, dauzonīgu prieku. Iespējams, tādēļ Latvija lēma, ka grupai jāpiedalās 66. starptautiskajā Eirovīzijas dziesmu konkursā Turīnā, Itālijā. Tajā grupa “Citi Zēni” Latviju pārstāvēja ar dziesmu “Eat Your Salad”.