“Par rozēm un ērkšķiem” – izstāde Rēzeknē aicina iepazīt pilsētas vēsturi

“Rozei Latgales sirdī – 740” – ar šādu devīzi šogad tiek gaidītas Rēzeknes pilsētas jubilejas svinības, kas notiks jūlija beigās. Tam par godu Latgales Kultūrvēstures muzejs sagādājis īpašu dāvanu – tematisku rožu izstāžu ciklu. Šoreiz atklāta nu jau ceturtā, noslēdzošā ekspozīcija “Par rozēm un ērkšķiem”, kurā apkopoti muzeja krājumu vērtību stāsti par pilsētas vēsturi, jo īpaši izceļot arī skaudros stāstus. Piemēram, deportāciju ciešanas iezīmē saimniecības “Roždarmājas” ģimenes liecības – ar rozes elementiem ilustrēta dziesmu klade.

“Ir stāsts par to, kā cilvēki ir izsūtījumā un pēc atgriešanās. Tomēr ir alkas pēc dzimtenes, pēc skaistuma, rozes motīvs tur arī eksistē, bet ar ērkšķiem. Tā sadaļa mums nosaukta pēc skolotājas Veronikas Lozdas dienasgrāmatas un dziesmu grāmatas aforisma “Pēc rozēm sniegdamies, no ērkšķiem nebaidies,” stāsta Latgales Kultūrvēstures muzeja vēsturnieks Vladislavs Malahovskis.

Latgales Kultūrvēstures muzeja direktore Anastasija Strauta: “Šī izstāde ir vairāk uz latgalisko, lokālo, reģionālo. Vēsta un stāsta par tiem mūsu tautas vēstures likteņstāstiem, par cilvēku ērkšķainajiem stāstiem, gan arī patīkamajiem brīžiem cilvēka dzīvē.”

Eksponēti mākslas darbi, dekoratīvi sadzīves priekšmeti, tautas amatnieku darinājumi un katoļu draudžu sakrālie priekšmeti. Tie sadalīti piecās tematiskās kategorijās. Viena no tām vēsta arī par leģendām, jo Rēzekne ir apvīta ar stāstiem par princesi Rozi.

“Leģenda vēsta, ka princese Roze vēl aizvien sēž mūsu pilskalna dzīlēs un gaida savu glābēju. Caur mākslu, caur pierakstīto parādot, ko tauta cits citam ir stāstījuši no mutes mutē,” saka Latgales Kultūrvēstures muzeja Mākslas nodaļas vadītāja Inese Dundure.

“[Izstāde ir] par mūsu katolisko Latgali, kur ļoti plaši pārstāvēta arī sakrālā tēma, jo rozes motīvs ļoti vijas cauri sakrālajai tēmai. Tā mēs pakāpeniski aizejam gan uz kara gadiem, gan uz deportāciju, gan pēckara smagajiem gadiem, atjaunošanu, kolhozu laiku, gan arī nonākam līdz mūsdienām,” vēl pauž Anastasija Strauta.

Tā ir sava veida dāvana pilsētai svētkos, uzsverot to, ka arī svētku gaisotnē netiek aizmirsts par ērkšķiem un ceļu, kas iets līdz šodienai, to sasaistot arī ar mūsdienu prizmu, kad apkārt notiek politiskie konflikti.  

Vladislavs Malahovskis: “Tie ir kari un to sekas. Kā mēs zinām, ne tikai Latgales, bet Latvijas vēsture lielā mērā ir karu vēsture. Tie nav priekšmeti vai citi artefakti, aiz tiem stāv cilvēki. Dažkārt zināmi, dažkārt nezināmi.” 

Izstādē eksponēti arī priekšmeti no Preiļu Vēstures un Lietišķās mākslas muzeja, Jēkabpils vēstures muzeja, Aizputes muzeja, kā arī Latgales Romas katoļu draudžu un Liepājas Diacēzes liturģisko tērpu krātuves. Izstāde Latgales Kultūrvēstures muzejā apskatāma līdz 17. augustam.