Grāmatas nav paredzētas tikai lietainām pēcpusdienām vai aukstiem ziemas vakariem, un īsteni lasītāji to ļoti labi zina. Grāmatu lasīšanai nav vienas noteiktas sezonas, grāmatu lasīšanai pieder tās visas. Bet tā kā šobrīd ārā ir tveice un kārtīga vasara, piedāvāju savu subjektīvo vasaras sezonas grāmatu listi, ko paķert līdzi pie jūras, baseina, lidmašīnā, ceļojumā vai jebkur citu, kur iznāk baudīt atvaļinājumu un brīvo laiku.
1. Ellisone Espeka “Kāzu viesi”
Šī patiesi ir viena īstena vasaras grāmata jeb grāmata – atvaļinājums. Tā sniedz mierinājumu, spēku un uzticēšanos, ka dzīves vistrakākajos brīžos, ir iespējams to mainīt. Ir iespējams dzīvot citādāk un pat labāk un baudpilnāk. Lai gan grāmata vēsta par nedēļu kāzinieku dzīvē ar visiem iespējamiem piedzīvojumiem un attiecību krīzēm, jāteic, ka grāmata vispār ir par dzīvi kā tādu. Vairākās vietās es spēju saskatīt līdzības ar savu uzvedību, to reflektēt un saprast, ka var taču arī citādāk – vieglāk un priecīgāk. Ka dzīve nav smaga nasta, vispār dzīve ir tik īsa, ka tā ir prieks un vieglums. Vismaz šī grāmata to noteikti pierāda.
2. Sāra Heivuda “Kaktuss”
Grāmata apliecina, ka uzziedēt nekad nav par vēlu – to pierāda arī grāmatas galvenā varone Sūzana. Lai gan sākotnēji viņas dzīvē viss ir bijis paredzams, ērts un vienkāršs, mātes atstātais testaments viņas dzīvi pārvērš kājām gaisā. Negaidīti notikumi, piedzīvojumi un daudz kas cits liek Sūzanai mainīties. Un ir tik brīnišķīgi sekot līdzi viņas piedzīvojumiem un tam, kā viņa, pateicoties tiem, mainās par daudz vairāk dzīvi pieņemošu un priecīgāku cilvēku. Šī ir gāmata, kas liek justies labi. Kas nav mazsvarīgi, tā ir autores debija. Jāsaka, ka diezgan pārliecinoša un spoža!
3. Nīna Like “Nē un vēlreiz nē”
Vai jums kādreiz ir bijušas pārdomas par to, kāda vispār visam ir jēga? Ja jā, tad šī grāmata jums būs brīnišķīgi piemērota! Kad vēl ir labāka iespēja reflektēt par savu dzīvi un izdarītām izvēlēm, ja ne vasarā, pie jūras, klausoties viļņu šņākšanā? Par pusmūža krīzi, ģimenes problēmām un pārdomām darba dzīvē, par to, ka cilvēks – sieviete, sāk savas dzīves pārvērtēšanu visos tās aspektos. Un nē, ne vienmēr sliktai jušanai pie vainas ir perimenopauze, vienkārši teju ikviena cilvēka dzīvē pienāk tāds brīdis, kad sāc izvērtēt, vai vairums lietu nav darītu tikai inerces dēļ un tādēļ, ka tā taču dzīvē ir jābūt. Izrādās, var teikt arī nē. Un tas pat ir jādara! Un jo ātrāk to apzināsimies, jo labāk.
4. Līza Džūela “Ģimene augšstāvā”
Kas nu tā būtu par vasaru, ja starp grāmatu kaudzēm nebūtu arī pa kādam psiholoģiskajam trillerim? Mistika, noslēpumi un negaidīti pavērsieni – arī šāda veida literatūra ļoti labi piestāv karstai vasaras dienai!
Ko jūs darītu, ja pēkšņi mantojumā saņemtu iespaidīgu māju smalkā Londonas rajonā? Tomēr, pirms paspējat sapriecāties un domās skaitīt tūkstošus (patiesībā miljonus), jāsaprot, ka viss nav tik vienkārši. Mājai ir savi noslēpumi, tā zina vairāk, nekā sākumā var šķist. Un mājai ir arī sava tumšā pagātne. No vienas puses, būtu ērtāk un vienkāršāk to pārdot, kļūstot stāvus bagātai. Bet, ja māja ir saistīta ar vistuvāko cilvēku dzīvi, kas rada vairāk jautājumu nekā atbilžu? Ja māja ir vienīgais palikušais pierādījums, lai saprastu, kas īsti pagātnē ir noticis?
5. Kolīna Hūvere “Veritija”
Nākamais psiholoģiskais trilleris! Tā kā pēc šīs grāmatas sižeta tiek uzņemta arī filma, kas rudenī būs skatāma uz lielajiem ekrāniem, nolēmu pirmoreiz lasīt kaut ko no Hūveres repertuāra. Lai viņa vispār ir romantiskās literatūras rakstniece (un šādu literatūru es nelasu), šo nolēmu tomēr izlasīt, jo te mīlestība un savstarpējā pievilkšanās ir saistīta ar šausmiņām, noslēpumiem, mistiku un asiņainiem elementiem. Izklausās pārāk labi, lai atturētos! Vispār ir maz tādu psiholoģisko trilleru vai kriminālromānu, kurus lasot, es ik pa laikam salektos un satrauktos, līdzīgi, kā skatītos šausmu filmu. Šī bija viena no tādām. Nebrīnos, ka pēc tās motīviem tiek veidota arī filma, un jāteic, ka pagaidām filmas treilerī viss arī izskatās tieši tā, kā iztēlojos, lasot grāmatu. Izņēmums vienīgi tā māja.. Bet kopumā varu teikt, ka grāmatu ir viegli lasīt, tā ievelk savā tumšajā valstībā un liek domāt tikai par to, kādas būs beigas..