Katru gadu maijā ukraiņi visā pasaulē atzīmē Višivankas svētkus jeb dienu, kad uzvelk savu nacionālo blūzi vai kreklu un satiekas, tādējādi parādot savu piederību un patriotisko nostāju. Višivanka ir izšuvums, kas, līdzīgi kā latviešu tautu tērpiem, atšķiras katrā Ukrainas reģionā. Šī tradīcija Ukrainā atjaunojusies vien salīdzinoši nesen un īpaši nozīmīga kļuvusi tiem, kuri šobrīd atrodas ārpus dzimtenes. Nupat Višivankas diena atzīmēta arī Rēzeknē.
Rēzeknes nacionālo biedrību kultūras nama apkārtnē skanēja ukraiņu dziesmas, uz asfalta tapa dzeltenzili zīmējumi, smaržoja borščs un vareņiki. Teltīs notika meistarklases un liela daļa pasākuma apmeklētāju izskatījās īpaši krāšņi, svinīgi atrādot tik dažādos ukraiņu nacionālos kreklus – višivankas. Jau par tradīciju visā pasaulē kļuvušie Višivankas svētki šeit aizvadīti pēc Latgales ukraiņu biedrības “Druzi” iniciatīvas.
Daiga Stavska, Latgales ukraiņu biedrības “Druzi” valdes locekle: “Višivanka – tas ir ukraiņu nacionālais krekls, kuram ir ļoti svarīga nozīme. Katrā reģionā ir savas krāsas, katrā reģionā ir savi raksti, un tas ir kā brīvības simbols, jo padomju laikos Višivanka arī bija aizliegta. Tikai no 2006. gada šī tradīcija atgriezās atkal Ukrainā un tagad šo kreklu ģērbj gan karavīri, gan deputāti, gan politiķi, un maija trešajā ceturtdienā visa Ukraina ģērbjas Višivankās.”
Pasākums pulcēja ievērojamu apmeklētāju skaitu, lai gan pašu Rēzeknē dzīvojošo ukraiņu skaits pēdējo divu gadu laikā sarucis – ja kādreiz te dzīvoja aptuveni 1300 ukraiņi, šobrīd tie ir aptuveni 300. Daudzi pārcēlušies pie radiem, citi – devušies atpakaļ uz dzimteni. Biedrībā “Druzi” stāsta, ka ukraiņu uztvere no vietējiem ir mainījusies uz labo pusi.
Valērijs Stavskis, Latgales ukraiņu biedrības “Druzi” valdes loceklis: “Šodien, kad latvieši aplaudēja ukraiņu borščam un bija saskumuši par to, ka vareņiki jau beigušies, es sapratu vienu skaistu lietu – ka ukraiņu virtuvi latvieši uztver labi. Uz šo dienu daži saka – jūs tiekat uzturēti šajā valstī! Es saku, paskatieties skaitļus, draugi – 86% no atbraukušajiem te strādā, strādā uz Latvijas ekonomiku, maksā nodokļus, viņus jau sen neviens neuztur, viņi uztur sevi paši.”
Valērijs Stavskis, Latgales ukraiņu biedrības “Druzi” valdes loceklis: “Uz šo dienu, es esmu pārliecināts, ka Eiropa skatās uz to, kas notiek Ukrainā, ne ar tām acīm, ar kādām skatās TAS cilvēks. Un, es esmu pārliecināts, ka Eiropa nemainīs savu attieksmi pret Ukrainu, un lielākā daļa cilvēku saprot, ka, ja Ukraina, nedod Dievs, nenoturēs šo uzplūdumu, tad mēs rīt varam gaidīt šeit to, kas notiek Ukrainā. Ir bailes skatīties, kad no dažiem rajoniem atkal bēg prom cilvēki, ka mamma ar diviem bērniem saka – man ir bail, es to visu negribu, blakus mājas vienkārši vairs nav, ko gaidīt? Mēs esam pateicīgi latviešiem par to palīdzību, ko viņi sniedz tiem cilvēkiem, kam patiešām tā nepieciešama, un mēs neesam vienkārši pateicīgi, mēs cenšamies atdarīt ar labu.”
Tāpat Valērijs uzsvēra vietējo, Latgales, iedzīvotāju iesaistes nozīmi kara apturēšanā, gan piedaloties protesta akcijās, kāda pirms pāris mēnešiem aizvadīta netālu no Zilupes, pieprasot visu tirdzniecības sakaru pātraukšanu ar agresorvalsti, gan ziedojot un palīdzot darināt maskēšanas tīklus. Kara scenārija neatkārtošanās citās, šobrīd brīvās valstīs ir mūsu visu kopīgs uzdevums.


