Aizvadītajā gadā titulu „Baltijas jūras reģiona kultūras pērle” saņēma Rūjiena, šogad šis tituls piešķirts Smiltenei. Šī titula aktivitātes pamatā ir paredzētas, lai stiprinātu un saliedētu vietējo kopienu.
“Bijām dzirdējuši par Rūjienu, kultūras pērli un šis projekts mūs ieinteresēja, un tā kā mūsu pilsēta ir skaista kā pērle, un šeit ir bagātas tradīcijas, mēs nolēmām, kāpēc gan ne,” smilteniešu vēlmi piedalīties konkursā pamato Smiltenes Kultūras centra vadītāja Evija Dzinko. Bet par to, pēc kādiem kritērijiem šis tituls tiek piešķirts stāsta Vidzemes plānošanas reģiona projektu vadītāja Lelde Ābele.
“Pirmkārt, šis tituls tiek piešķirts tām pilsētām, vai pašvaldībām, kuras ir ļoti labi sagatavojušas savus kultūras un sociālās noturības plānus, nevis šis tituls tiek piešķirts par to, kas jau ir paveikts, bet par to, kas plānojas šajā titula gadā, tituls iekļauj tieši šo uzsvaru, lai pašvaldības veicinātu kopienas saliedētības aktivitātes, lai iesaistītu vietējos iedzīvotājus plānojot kultūras pasākumus, tiešām domāt tādā ilgākā termiņā, kas būtu tās lietas ar kultūras procesiem, lai veidotu sociāli daudz noturīgāku šo kopienu, lai krīžu situācijās šī kopiena būtu saliedēta un spētu pretoties šiem izaicinājumiem.”
“Pats projekts balstās uz iedzīvotāju iesaisti, un to mēs arī darīsim, mums ir Jāņkalna estrādes atjaunošana, kur darbi jau ir sākušies,” par to, kas iecerēts Smiltenē, šajā gadā saistībā ar šī titula iegūšanu, stāsta Evija Dzinko. “Otrs fokuss ir uz jauniešiem, projekti, kur jaunieši tiek paši iesaistīti, taisīsim kopā murāli, trešais fokuss ir vide, ekoloģiska dzīvošana, zaļa dzīvošana.”
Galvenais uzsvars tātad būs Jāņkalna estrāde, kas Smiltenē savulaik bijusi iecienīta atpūtas vieta. Taču nu jau vairākus gadus šeit nekas vairs nenotika, jo estrāde bija kritiskā stāvoklī. Plāni, kā šo vietu attīstīt, pašvaldībai bija vērienīgi, taču šī brīža budžeta iespējas šīs ieceres lika iesaldēt un estrādes atjaunošanā iesaistījās paši smiltenieši. “Jā, tas noteikti it lokālpatriotisms, tā ir latvietība, tās ir tradīcijas un atmiņas par to, kā šeit ir bijis, un par to, kā te varētu būt, tā ir tā vīzija, kas noteikti vietējiem ir, un viņi ir gatavi iesaistīties, viņi labprāt darīs darot, nevis tikai patērēs, bet viņi ir gatavi nākt un iesaistīties.”
Pēc estrādes atjaunošanas, kā stāsta Evija Dzinko, iecerēts, ka šī vieta tiks iedzīvināta ne tikai ar dažādiem pasākumiem vasarā. “Visa gada garumā šeit notiks daudz un dažādi pasākumi, viss sākas ar talkām, tad 1.jūnijā notiek atklāšanas pasākums, plānota arī „kultūras pērles” pasniegšanas ceremonija šeit pat estrādē un tad vasarā notiek pasākumi, vēlamies iedzīvināt arī novembra pasākumus šeit, 18.novembri plānojam sagaidīt ārā, Jāņkalna estrādē, ar akciju „Sasildi Smilteni”, kurā aicināsim iedzīvotājus adīt cimdus, šalles, zeķes, kas kļūs gan, kā scenogrāfija, bet vēlāk nonāks pie cilvēkiem, kuriem tiešām šīs lietas var sasildīt sirsniņu. Galvenā doma ir, ka mēs ne tikai kā kultūras centrs rīkojam pasākumus, bet arī iedzīvotāji nāk ar savu iniciatīvu, viņi saredz šeit vietu, kur darboties, vai nu tas ir kāds radošais pikniks, vai kāda mākslas izstāde, vai gaismas ceļš, mēs esam atvērti jaunām idejām, lai tiešām tāds kopdarbs rastos.”
Tituls „Baltijas jūras reģiona pērle” paredz arī finansējumu līdz 5000 eiro, šos līdzekļus Smiltenē, kā stāsta Evija Dzinko, plānots ieguldīt jauniešu aktivitātēs.
“Pašvaldības budžetā arī ir ieplānots līdzfinansējums, tā kā tas būtu tāds kā pamats jauniešu idejām, jo Jāņkalna estrādi mēs ceram atjaunot ar iedzīvotāju iesaisti, ar viņu darbu, ziedotajiem materiāliem. Es domāju, ka projekts ir svarīgs tāpēc, ka iedod vietējiem tādu grūdienu, ka mēs varam. Tas ir tituls, mums visiem patīk tituli, nu pērle, mēs arī gribam būt pērle un gribam parādīt arī citiem, mēs tā varēsim arī piesaistīt vairāk tūristus. Pats svarīgākais jau prieks pašiem, ka mēs varam.”
Arī Vidzemes plānošanas reģiona projektu vadītāja Lelde Ābele uzsver, ka šis tituls ir kā ierosme turpināt iesāktās aktivitātes arī jau tālāk. “Ir ļoti labi piemēri arī jau no pagājušā gada, ka procesā rodas vēl daudz vairāk aktivitātes, kas nāk tieši no vietējiem iedzīvotājiem, tas ir tikai sākums šis kultūras un sociālās noturības plāns, procesā nāk klāt jaunas aktivitātes, ko kopiena vēlas redzēt.”
Nākamais uzaicinājums iesniegt pieteikumus konkursā, lai pretendētu šim titulam, tiks izsludināts pavasarī.