Svētki, kur satiekas tie, kam tuva Piebalga

Jau divdesmito reizi Jaunpiebalga pārtop par satikšanās vietu gan piebaldzēniem, gan viesiem no malu malām. Ik gadu augusta sākumā Jaunpiebalga svin ar vērienu, un arī šogad pasākums notika ar īstu joni – ļaudis baudīja andeli, satikšanās prieku un Piebalgas neatkārtojamo noskaņu. 

Jaunpiebalgas kultūras nama vadītāja Egita Zariņa par svētku programmu stāsta: “Šeptes un izdarības visas dienas garumā, piebaldzēnu garā. Rītu sākam ar gruntīgu andeli, tālāk koncerti, izstādes. Protams, goda mielastā zupa piebaldzēnu gaumē, gardās Piebalgas kūkas. Ekskursija pa Piebalgas līkumotajiem lielceļiem.”

“Šī ir tā reize, kad satiekas visi, kuriem Piebalga ir tuva, dziļi sirdī. Kuri vairākās paaudzēs ir piebaldzēni. Un arī šodien, ejot cauri caur šo pūli, mani kāds noķer un jautā par kādu dzimtu, kas šeit dzīvojusi daudzus gadus atpakaļ. Tas ir tāds mūsu lielais satikšanās notikums. Cilvēki ir ļoti priecīgi, smaidīgi, labvēlīgi un atkal iedod to spēku, lai šo visu jandāliņu izturētu atkal un nākamajam gadam pietiktu enerģijas,” tā Egita Zariņa.

Šiem svētkiem ir savas nemainīgas vērtības – andele, dziesmas un ļaužu čalas. Taču viena no īpašākajām tradīcijām, kas gadu no gada piesaista gan vietējos, gan viesus, ir Piebalgas saimnieču kūku stunda. Tas ir brīdis, kad saimnieču lepnums pārtop krāšņā saldumu izstādē. Šogad dzeltenajā teltī valdīja kārdinošas smaržas un gardēžu prieks – bagātīgs kūku klāsts priecēja ikvienu, kas ienāca nogaršot un novērtēt. 

Egita Zariņa: “Mēs esam ar Piebalgas kūkām slaveni jau pār deviņi novadiņi, bez tām vairs nav iespējams. Tradīcija, cik es atceros, nebija no paša sākuma, bet tiklīdz tās kūkas parādījās, tā katru reizi vajadzēja vairāk, vairāk un pietrūka. Šie svētki nekad nav iespējami bez Piebalgas kūkām.” 

Šis pasākums ar programmas notikumiem kalpo arī kā veids, lai iepazītu Jaunpiebalgas vēsturi, piebaldzēnu raksturu, dzīvošanu cauri laikiem un godu svinēšanu.