Rabarberi ir sen zināmi, tomēr pēdējos gados piemirsti augi. Ar mērķi celt tos atkal saulītē savus pirmos rabarberus pirms desmit gadiem iestādīja Sandra Icika no Bauskas novada. Tagad saimniece ir gandarīta, ka sen zināmie rabarberi Zemgalē atkal atguvuši popularitāti.
Pirms desmit gadiem Sandra un Artis pilsētas dzīvi nomainījuši pret lauku vidi Sandras dzimtajās mājās Bauskas novada Viesturu pagastā. Biznesa plāns neesot bijis, vien skaidrs bijis, ka Zemgalē tradicionālajai graudaugu audzēšanai zemes ir par maz. Tāpēc nolemts darboties ar augļiem un ogām.
Stāsta piemājas saimniecības “Padegas” saimniece Sandra Icaka: “Pavasaris mums ir ar rabarberiem, rudens pusē ienākas smiltsērkšķi. Rudens pusē arbūzi, melones un pa vidu arī nedaudz no visām citām ogām./ Kāpēc rabarberi, bērnības nostalģija?/ Tā izvēle bija… nu, ko tad mēs varētu, un kaut kā likās, ka tas rabarbers jāceļ saulītē, ka kaut kā tas atstāts novārtā. Tad mēs vēl skatījāmies, kas ir daudzgadīgs, lai katru gadu nav jāstāda.”
Piemājas saimniecības “Padegas” saimnieki Sandra un Artis Icaki: “Kulmināciju raža dod sestajā, septītajā gadā, un tad līdz kādi desmit gadi. Pēc rakstiem – var arī līdz piecpadsmit. Šim laukam ir tas desmitais gads. Skatīsimies.”
Zemgalē vairākas dienas pirms sižeta filmēšanas pamatīgi lijis, tāpēc laukā ieiet īsti nevaram, bet rabarberi par tādu mitrumu gan priecājoties.
Sandra un Artis Icaki: “Šis viņam patīk, šis viņam der, kad iestāsies sausums, tad rabarbers arī paliks tāds sauss. Kaut kādus gadus esam arī laistījuši. Mums tepat upe, un līdz ar to mums nav problēmu lauku aplaistīt. Nezāles lauksaimniecībā vispār ir lielākais izaicinājums, bet viņi sadzīvo. Sākumā mēs apfrēzējam cik var, bet tālāk ir tā kā ir. Šitā vieta tiešām ir tāda. Šeit ir Zemgalei neraksturīgi, daudz melnzemes, kas viņiem ļoti patīk. Savukārt pavasarī viņiem patīk, ka pie saknēm palaiž gaisu iekšā, uzfrēzē laicīgi. Esam mēģinājuši arī ar plēvēm audzēt, bet tad tikai nezāles vairāk aug, bet rabarberam vienalga ar vai bez plēves.”
Svaigi rabarberi “Padegu” saimniecības laukā. ReTv
“Mēs esam nonākuši pie secinājuma, un es saprotu, ka mēs neesam vienīgie, ka rabarbers, ja tu viņu audzē, bet esi izdomājis sākt ēst tikai jūlijā, tad mēs neiesakām. Ja tu viņu nemitīgi rauj ārā, un tas atjaunojas ar jaunām, svaigām lapām un kātiem, tad tā skābeņskābe un visas mums kaitīgās vielas nespēj uzkrāties.”
Saimnieki izaudzētos rabarberus pārvēršot pastilās, sulā, limonādē, sukādēs un citos našķos, tomēr svaigs rabarbers lieliski iekļaujoties arī ikdienas ēdienkartē.
Piemājas saimniecības “Padegas” saimniece Sandra Icaka: “Mūsu ēdienkartē katrā ziņā ir klimpu zupa ar rabarberiem. Mūsu ēdienkartē ir arī viens no tādiem ģimenes iecienītākajiem produktiem – rabarberu kūka. Dažādas plātsmaizes uz dažādām mīklām pašas par sevi. Tāds top produkts, ko varbūt daudzi nezin un tas gan ir vairāk biznesam – mēs spiežam sulu.”
Rabarberus, tāpat kā jebkurus augļus un dārzeņus, vislabāk izlietot sezonas laikā un to vēl var paspēt, bet lielākais gandarījums saimniekiem esot, ka desmit gados interese par rabarberiem esot atdzimusi. Turklāt ne tikai latviešiem, bet arī ārzemju viesiem C vitamīniem ļoti bagātais un sulīgais dārzenis šķietot ļoti interesants.
Sātīga rabarberu klimpu zupa. ReTv