Kā izaudzēt tomātu uz balkona? Nevienam vien pilsētniekam ir vilinājums pamēģināt, bet nereti sanāk tā, ka no cerētā prieka par ražu nākas vilties. Kā tad ir ar balkona tomātu audzēšanu un kas būtu jāzina, to skaidrojām zemnieku saimniecībā „Zutiņi”, kur tiekamies ar tomātu kolekcionāri Santu Meļķi.
Bet ar ko tad sākt? Pirmais – saprast cik lielu vietu mēs varēsim tomātiņiem atvēlēt un arī šķirnes izvēle.
“Komercšķirnes, tās, kas pieejamas veikala plauktā – tur būs diezgan konservatīvs piedāvājums. Vismaz es tur neko interesantu neesmu atradusi. Bet mēs, kas esam arī sēklu kolekcionāri, šīs šķirnes esam pa pasauli sagādājuši, un izrādās, ka to ir diezgan daudz un tās ir dažādas, tajā skaitā pat ļoti, ļoti saldas. Tas, kas man personīgi ir pietrūcis balkona tomātu sortimentā, ir tieši saldums, tāda veida šķirnes jau ir pieejamas pie kolekcionāriem,” stāsta Santa Meļķe.
Jāizvēlas arī piemērots pods, kurā tas augs.
Santa Meļķe: “Arī balkontomātu pasaulē izmēri ir ļoti, ļoti dažādi. Ir Blauzimmer ar tumšiem auglīšiem. To vajadzētu stādīt 4-5 litru traukā, tas izaugs aptuveni 35 centimetrus garš. Uz palodzes jau īsti tādu resnuli nevar, ja nu ir ļoti plata palodze, tad var novietot.”
“Tāds izcils tomāts mums pagājušajā gadā bija Firecracker, tam ir jādod spaiņa izmēra pods, ja mums ir tāds lielāks balkons, vai terase, tad pilnīgi noteikti tāds varētu iederēties.”
Bet kā ir ar šo podos audzēto tomātu mēslošanu? Santa uzsver, galvenais ir tos pabarot.
“Ir bioloģiskie mēslošanas līdzekļi un, protams, ir šķīstošie, kas ir ķīmiskie, bet abi divi noteikti ir jāizmanto, lai kaut kādu ražu dabūtu. Manuprāt, visvieglāk ir lietot tos, kas ir pie ūdens pievienojami. Mikroelementu trūkuma pazīmes, kas ir “melnie dupši”, vai “zaļās cepurītes”, ir raksturīgas, piemēram, vērša sirds tomātiem siltumnīcās. Balkona tomātos tas nav tik aktuāli.”
Lielie tomāti siltumnīcās prasa arī auga formēšanu, bet kā ir ar mazajiem?
“Šos (palodžu tomātus) mēs neformējam, ļaujam augt tā, kā tie aug. Vienīgais, ko mēs darām, tā smuki, ar mazām šķērītēm paņemam ārā lapiņas, ja viducītī ir ļoti, ļoti biezs, jo jebkuram tomāta augam ir ļoti svarīga gaisa apmaiņa cerā, lai nemestos puves.”
“Tātad izgriežam lapas no centra un tas ir viss, kas būtu nepieciešams šiem palodžu tomātiem. Taču tie, kas jau ir brangāka auguma, 1,2 metri, arī citi, kas ir 80 un 50 cm, jau mazliet jāsāk formēt. Tur mēs lapas ņemam ārā cītīgāk, un tiem, kurus mēs laižam uz augšu, arī pazares ierobežojam. Mana rekomendācija – nelaist vairāk par četrām galotnēm, jo no četrām galotnēm vienalga varam iegūt ļoti labu ražu,” skaidro Sanita Meļķe.
Šobrīd visas šķirnes, kas redzamas Zutiņu saimniecības siltumnīcās, ir meklētas vai pa visu pasauli, protams, tās rūpīgi izvēloties, bet šajā ziņā Santai ir arī kāda iecere.
“Redzēs, kā ies, bet var jau būt, ka mēs arī kādu selekcijas darbu veiksim, lai mums būtu beidzot pašiem savs mazais balkona tomāts, ko varētu saukt par mūsējo, latviešu,” saka Sanita Meļķe.
Šie nelielā auguma tomāti ir ļoti piemēroti arī tagad tik aktuālajām augstajām dobēm, bet kamēr vēl nav īsti silts, ar to stādīšanu ārā steigties nevajadzētu.