Vasara ir sēņošanas, ogošanas, dārza svētku un festivālu laiks. Tīkamās nodarbes gan dažkārt var sabojāt ērces. Kā pasargāt sevi no ērcēm? Ko darīt, ja ērce piesūkusies?
Vasarā cilvēki bieži vien izvēlas atpūtu pie dabas. Tomēr jārēķinās, ka mūs apciemos dunduri, mušas un dažādi knišļi. Var iznākt satikties arī ar ērcēm. Novērojumi liecina, ka ir vasaras, kad nelūgto viesu ir mazāk, bet ir tādas, kad no dažādiem kukaiņiem neatkauties. Entomologs Jānis Dreimanis stāsta, ka tas atkarīgs no klimatiskajiem apstākļiem. “Šajā gadā ir tā, ka lietus nereti ir. Ir siltuma periodi un ir lietus, bet regulāri. Tā kā viņiem ir vajadzīgs ūdens, tad viņu skaits turās diezgan augsts.”
Šogad ļoti aktīvas ir arī ērces, kuras gan nevarot saukt par kukaiņiem. Tās piederot pie zirnekļveidīgajiem. “Pagājušā ziema sākās jau novembrī, decembrī. Bija sniegs, kas pārklāja viņu ziemošanas vietas – augsni –, un nebija daudz atkušņu. Varētu teikt, ka, salīdzinot ar iepriekšējām ziemām, šī bija tāda stabila. Pārziemošana noritēja diezgan veiksmīgi, un tas rezultējās ar diezgan daudz ērcēm. Gan uz cilvēkiem var redzēt, gan uz dzīvniekiem. Tas process ir tāds, ka divi, trīs gadi. Biežāk divi ir attīstības cikls. Jābarojas ir gan nepieaugušām, gan pieaugušām ērcēm ar zīdītāju asinīm. Tās nepieaugušās barojas ar sīkākiem dzīvniekiem, bet pieaugušās ar lielākiem, tai skaitā ar cilvēkiem.”
Ērces pārnēsā arī slimības. Šogad pārbaudītajās ērcēs 37% gadījumu ērču zarnu traktā atklāts Laima slimības ierosinātājs baktērija – borēlija. Jāpiebilst, ka pret Laima slimību atšķirībā no ērču encefalīta vakcīnas nav. Kā skaidro Rīgas Austrumu slimnīcas (RAKUS) stacionāra “Latvijas Infektoloģijas centrs” galvenā ārste Baiba Rozentāle, atbrīvot mājdzīvniekus vai arī paši sevi no piesūkušās ērces varam arī paši, bet tas noteikti jādara ar cimdiem. “Mēs varam izspiest, ņemot nost ar kailām rokām to borēliju, tā iekļūst tai pušumiņā. Tālāk iet pa zemādas limfas ceļiem, rada zemādas iekaisumu. Labā ziņa, ka ne visi cilvēki saslimst, jo mums ir imunitāte. Nevis specifiskā, bet šūnu – nesfecifiskā. Nāk kaut kas svešs, kam nav jābūt mūsu organismā. Mums ir īpašas šūnas, kas zemādā sevī pirmos ierosinātājus ievelk un iznīcina, bet viss ir atkarīgs no diviem faktoriem. Cik stipra ir mūsu imunitāte un cik liela ir inficējošā deva.”
Latvijā sastopamas trīs ērču sugas, bet maldīgs esot priekšstats, ka, neesot mežā, būsim pasargāti no ērcēm. Dreimanis: “Ir tā, ka viņas labprāt uzturas līdz 1,5 m augstumam, bet būtībā var būt arī 10 cm lielā zālē. Iet garām kāds dzīvnieks vai cilvēks, viņas var uzkrist virsū, rāpties un meklēt piemērotu vietu, kur sūkt asinis.”
Ērces, protams, sastopamas arī mežā. Tomēr, kā skaidro entomologs, daudz lielāka iespējamība, ka piesūksies ērce, esot lapu koku mežā, nevis skrajā priežu silā. Lai maksimāli izsargātos no ērcēm, ejot uz mežu, jālieto aizsarglīdzekļi, pareizi jāapģērjas. Bieži vien gan raisās diskusijas, vai, ejot uz mežu, jāvelk gaišas drēbes, vai tieši pretēji – vistumšākās. Kā skaidro infektoloģe, viennozīmīgas atbildes neesot. Rozentāle: “Kukaiņiem, kas rāpo, patīk balta krāsa, un viņi krīt uz balto krāsu. Tāpēc epidemiologi, kad iet vākt ērces dabā, viņi iet ar baltiem palagiem. Tāpēc labāk ir vilkt tumšu apģērbu, bet, ja cilvēks ir vakcinēts pret ērču encefalītu un lieto repelentus, tad kāds apģērbs ir, tādu velkat.”
Infektoloģe gan atgādina, ka, atgriežoties mājās, apģērbs ir rūpīgi jāpārbauda un jānovieto atsevišķi.
Foto: Freepik; ilustratīvs