Ņemot vērā ilgstoši pastāvošās nelabvēlīgās tendences sociālekonomiskajos rādītājos Latgalē, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijā izstrādāja plānu to risināšanai. Taču, ņemot vērā ģeopolitisko situāciju, plānu nolemts paplašināt, to veidojot kā Austrumu pierobežas rīcības plānu. Vidzemes plānošanas reģions gan uzskata, ka tas neatbilst valsts drošības un reģionālās attīstības interesēm.
Vidzemes plānošanas reģionā norāda uz vairākiem trūkumiem Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas izstrādātajā Austrumu pierobežas rīcības plānā līdz 2027. gadam, uzskata, ka tas būtībā sagatavots Latgales plānošanas reģiona teritorijai, lai gan tajā fragmentāri iekļauta arī viena Vidzemes – Alūksnes novada pašvaldība. Vidzemes plānošanas reģiona Administrācijas vadītāja Guna Kalniņa-Priede: “Tā ir mūsu lielākā baža, jo tas ir pilnīgi absolūti ģeogrāfiski un ģeopolitiski nepamatoti.”
Vidzemes plānošanas reģionā uzskata, ka plāns ir jāpilnveido, lai tas veicinātu gan pierobežas reģionu drošību, gan valsts ilgtspējīgu attīstību. Tāpēc svarīgi ir pasākumus īstenot ne tikai pašvaldībās, kas robežojas ar agresorvalsti. Plānā būtu jāiekļauj arī, piemēram, Smiltenes un Valkas novadi, kuru teritorijas arī var būt apdraudētas gadījumā, ja agresors virzīsies uz Latviju. Kalniņa-Priede: “Mēs varam, protams, tā īstermiņā, divos gados, skatīties un guldīt resursus kaut kādā mazā strēmelītē, fiziskos resursos – būvēt žogus, vēl kaut ko, konkrēti robežā, bet ienaidnieks skatās, kur ir tas vājākais punkts. Un viņš atrod tieši to vājāko punktu, kur nav izdarīts nekas, un es negribētu, lai pienāk tāds mirklis, ka mēs saprastu, ka mēs esam ļoti kļūdījušies.”Bet runājot ne tikai par drošību, bet arī attīstību, plānā redzamas atsauces uz pašvaldībām pieejamu finansējumu, kas paredzēts projektiem, kurus, piemēram, Alūksnes novada pašvaldība jau īsteno vai drīzumā pabeigs. Taču tas neveicina nevienlīdzības mazināšanu starp pašvaldībām. Arī Alūksnes novada priekšsēdētājs Dzintars Adlers norāda, plānā būtu jāparedz atbalsts pierobežas pašvaldībām, lai tās un uzņēmēji varētu attīstīties. “Tie ir pievadceļi, tās ir ražošanas ēkas, tai pašā laikā ir arī cita veida pakalpojumi, kuriem mēs varētu radīt papildus infrastruktūru ar Eiropas fondu atbalstu vai valsts investīciju atbalstu, lai stiprinātu savu teritoriju ar jaunām darba vietām. Jo esošās programmas gan pašvaldībai, gan uzņēmējiem neļauj pilnveidot visas tās idejas, kuras mēs esam iecerējuši savā attīstības plānā, jo ir ļoti daudz dažādu ierobežojumu.”Austrumu pierobežas rīcības plāna sabiedriskajā apspriešanā ikvienam bija iespēja sniegt ierosinājumus tā pilnveidei. Tos iesniegusi arī biedrība “KAPO”, kas uzskata, ka šajā plānā būtu jāiekļauj arī Gulbenes novads, kur arī ir izaicinājumi attīstības veicināšanā ģeogrāfiskā izvietojuma dēļ. “Gulbenes novadam līdz robežai arī ir tikai 50 km. Kur tad ir tā drošā sajūta un drošā ekonomiskā attīstība? Cik zināms, arī vietējie uzņēmēji ļoti izskata iespēju šeit darboties, bet, piemēram, tūrisma uzņēmējiem ir grūtāk, jo pie robežām ārvalstu ceļotāju ir mazāk. Tādēļ vienu atsevišķu reģionu izcelt šajā kontekstā droši vien liekas mazliet privilēģija, un Gulbenes novads vienmēr ir bijis tāda pierobežas pierobeža,” saka biedrības “KAPO” valdes locekle Inga Lapse.
Šos ierosinājumus ministrija gan nav ņēmusi vērā, virzīs projektu izskatīšanai tādu, kāds tas izstrādāts šobrīd.
Kopumā rīcības plānā paredzētajiem pasākumiem, kas papildina jau esošos pasākumus Latgalē vai austrumu pierobežā, ir piešķirts vairāk nekā 600 miljonu eiro finansējums. Savukārt jauniem pasākumiem, kas šobrīd plānā jau iekļauti, kopumā nepieciešamais aptuveni 150 miljonu eiro lielais finansējums pagaidām nemaz nav vēl pieejams.
“Trīs gadu [2025.-2027.] – tas ir īstermiņa dokuments. Zinot, ka budžets ir apstiprināts un Eiropas Savienības fondu mērķi arī ir noteikti, un kur mēs to, kādā veidā drīkstam no Latvijas puses izlietot un investēt, tad skaidrs, ka tam finansējums tuvākiem gadiem ir jābūt redzamam, jo tūlīt sākas 2025. gads, līdz ar to sazīmēt vienkārši plānā lietas, kuras, protams, mums vajadzētu un gribētos bez finansiālā seguma, ir ļoti maz cerības,” saka viedās aizsardzības un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa.
Ministrijā norāda, ka Austrumu pierobežas rīcības plāna īstenošanas laikā tiks strādāts, lai šo finansējumu piesaistītu, taču pastāv iespēja, ka tas varētu arī neizdoties. Šo plānu plānots izskatīt nākamā gada pirmajā Ministru kabineta sēdē.
