Jēkabpils novada Biržos atklāta jauna saules elektrostacija, kas ir lielākā no uzņēmuma “Latvenergo” plānotajām saules stacijām Baltijā. Tajā paredzēts saražot 10 tūkstošus megavatstundu gadā. Biržu saules parks ir īpašs ar to, ka tas reizē tiek izmantots ganībām. Par to, lai teritorijā nepāraugtu zāle, rūpējas aitas.
Ar svinīgām uzrunām un lentes griešanu Jēkabpils novada Biržos tika atklāts akciju sabiedrības “Latvenergo” saules parks. Par godu savai 85 gadu jubilejai šogad koncerns plāno izbūvēt saules elektrostacijas ar kopumā 100 megavatu jaudu, bet Biržos esošā ir lielākā “Latvenergo” saules elektrostacija Latvijā un Baltijā, kas aizņem gandrīz 15 hektāru lielu teritoriju.
AS “Latvenergo” valdes locekle Ilvija Boreiko: “Šeit ir vairāk nekā 17 tūkstoši paneļu. Kopējā jauda, uzstādītā jauda ir 11,7 megavati, savukārt pieslēguma jauda ir 9,9 megavati. Patiesībā Latvijā šobrīd uz vienas rokas pirkstiem ir saskaitāms to parku daudzums, kuriem pieslēguma jauda pārsniedz piecus megavatus, tā ka šis patiesi ir liels parks.”
Plānots, ka saules elektrostacija saražos 10 tūkstošus megavatstundu gadā, un tas ir pietiekami, lai aptuveni pusgadu spētu nodrošināt elektroenerģiju Jēkabpilī. Visa Biržos saražotā saules enerģija nonāks tīklā un tālāk – uz mājsaimniecībām. Viens no saules parku veidošanas mērķiem ir palielināt enerģētisko neatkarību, un Ekonomikas ministrijā uzsver, ka tas pozitīvi ietekmē arī elektroenerģijas cenas. “Nekas nepalīdz vairāk uzņēmējam un iedzīvotājam, kā tas, ka tu zini, ka tev nebūs tie milzīgie lēcieni, kā tas bija 2022. gadā ar 4000 eiro par megavatu. Jo vairāk mums būs savas jaudas, jo mazāka būs iespējamība, ka šādi scenāriji vispār kādreiz spēs piepildīties. Un to mēs arī labi redzam mūsu rēķinos šobrīd. Jā, ir kādi kāpumi, bet vidēji šī cena turas diezgan stabili,” saka Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Jurģis Miezainis.
Biržu saules parka teritorijas sagatavošanas darbus veica vietējais uzņēmums, izmantojot novada karjerā iegūtus izejmateriālus, savukārt citu būvdarbu veikšanai tika piesaistīts vietējais darbaspēks. Arī teritorijas uzturēšanai tiek izmantoti vietējie resursi – par to, lai zāle nepāraugtu un neaizēnotu paneļus, rūpējas aitas no 20 kilometru attālumā esošās zemnieku saimniecības “Bitāni”. “Šeit atrodas Latvijas tumšgalves šķirnes aitas – 24 aitas. Un viņas ganīsies tik ilgi, kamēr viņām būs, ko ēst. Tad, kad nebūs ēst, tad es viņas vedīšu atkal uz citiem ganību laukiem. Šeit ir tas, ka viņām ir ēna, un viņas var ganīties visu dienu. Saule viņām nepatīk, un te viņas zem paneļiem ēnojumā mierīgi var ganīties. Ja aitas paneļiem neko nenodarīs, tad es domāju, ka tā sadarbība notiks ļoti veiksmīgi,” saka zemnieku saimniecības “Bitāni” īpašnieks Egīls Rušiņš.
Jēkabpils novada domes priekšsēdētājs Raivis Ragainis: “Zaļā domāšana un zaļā pieeja visam tam – tas ļoti priecē, tiešām arī mazliet tādu lepnumu dara par to, ka varam ne tikai rūpnieciski aiztaisīt ar paneļiem platības, par ko bieži vien saņemam arī tādus pārmetumus par to, ka nu tagad drīz viss būs tikai šādos paneļos, nekā cita vairāk nebūs, bet varam arī attīstīt kaut kādas citas lietas. Tas tiešām priecē, ka tieši šeit, Jēkabpils novada Biržos, viņi ir piegājuši šim novatoriski.”
“Latvenergo” stratēģiskais mērķis ir attīstīt jaunus saules parkus visā Baltijā, lai tie spētu ik dienu ar elektrību nodrošināt aptuveni 60 000 mājsaimniecību jeb vienu desmito daļu no “Latvenergo” klientiem Latvijā. Biržu saules elektrostacijas izveidē ieguldīti aptuveni seši miljoni eiro.