Jelgavā testa režīmā darbu sākusi bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādes rūpnīca. Gadā tā pārstrādāšot 19 000 tonnu bioloģiski noārdāmo atkritumu. Vai gala produkts – komposts – būs derīgs apzaļumošanai, vai tikai kā apberamais materiāls poligonā, atkarīgs no tā, vai sākotnējais materiāls ir iedzīvotāju sašķirotie bioloģiskie atkritumi, vai poligonā no sadzīves atkritumiem atšķirotie bioloģiski pārstrādājamie materiāli.
No sadzīves atkritumiem atšķirotie bioloģiskie atkritumi līdz šim nonāca Brakšu poligona bioloģiskajā šūnā. Desmit gados tie pārtaps par kompostu. Tagad tehnoloģijas mainījušās, izveidota bioloģisko atkritumu pārstrādes rūpnīca.
Jaunajā rūpnīcā ar mūsdienīgām iekārtām atšķiroto un dalīti savākto bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrāde aizņemšot vien divus mēnešus. Vispirms jau vienreiz pāršķirotie sadzīves atkritumi tiek ievietoti fermentācijas tunelī. SIA “Jelgavas komunālie pakalpojumi” valdes loceklis Aleksejs Jankovskis: “Augšā no sprauslām tiek saslapināti ar speciālu perkolātu, lai uzsāktu pārstrādes procesu. Tur viņi stāv četras nedeļas, pēc tam pārvesti uz kompostēšanas tuneļiem.”
Tālāk pārstrādātie atkritumi tiek vēlreiz pārsijāti, piemaisījumi apglabāti poligonā. Jankovskis: “Bioloģiskajai masai – kompostam – tiek veikta testēšana. Pēc testēšanas rezultātiem. Tur ir divi veidi – vai nu komposts tiek izmantots kā poligona apberamais materiāls, vai to varēs izmantot apzaļumošanai.”
Komposta kvalitāte atkarīga no sakotnēji izmantojamā materiāla kvalitātes, tāpēc iedzīvotāji tiek aicināti atkritumus šķirot. Tostarp arī pasūtīt konteineru bioloģiski noārdamajiem atkritumiem.
Kā ReTV norāda Jankovskis, šķirojamos konteinerus aktīvi pasūtot privātmāju saimnieki, bet tikai aptuveni pusei daudzdzīvokļu māju esot pasūtīti krāsainie konteineri. “Jo mēs vairāk atšķirojam uz vietas to derīgo materiālu, ko pēc tam var izmantot pārstrādei, mazāk tiek apglabāts poligonā. Tad nevajadzēs atkal būvēt jaunu šūnu, atkal būs lētāk.”
Bioloģisko atkritumu pārstrādes procesā tiek iegūta arī gāze. Jankovskis: “Pārstrādājot bioloģiskos atkritumus, iegūsim gāzi, sadedzināsim to, iegūsim elektrību un siltumu, ko izmantosim mūsu ražošanas procesā, kas arī ļaus samazināt tarifa izmaksas.”
Kā rakstiskā komentārā skaidro Klimata un enerģētikas ministrija, pašreiz Latvijā darbojas sešas bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādes rūpnīcas. “2023-2024. gadā Latvijā ar Eiropas Savienības fondu atbalstu uzbūvētas piecas rūpnīcas: Grobiņā, Daugavpils, Talsu, Jelgavas un Valmieras novados. Vairāk nav paredzēts celt šādas rūpnīcas atbilstoši Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānam.”
Jaunatklātās rūpnīcas Jelgavā, kas testa režīmā darbojas otro nedēļu, būvniecība izmaksājusi 14,9 miljonus eiro. No tiem Kohēzijas fonda atbalsts 5,7 miljoni, bet vairāk kā deviņus miljonus eiro uzņēmums “Jelgavas komunālie pakalpojumi” ņēmis kredītā. Vismaz daļa no šīs summas tikšot iekļauta atkritumu apsaimniekošanas tarifā. Jāpiebilst, ka katru gadu turpina pieaugt arī Dabas resursu nodoklis. Šāds likums, lai motivētu iedzīvotājus šķirot atkritumus, pieņemts 2016. gadā.
