Pēdējo gadu laikā Latvijā īstenoti daudzi vērienīgi saules parku projekti zaļās enerģijas ražošanai. Taču, lai izlīdzinātu no atjaunīgajiem resursiem iegūtas elektroenerģijas pieejamību, nākamais solis ir attīstīt arī vēja parkus. Kāpēc vēja enerģija pie mums ir būtiska un kādi uzlabojumi nepieciešami vēja parku plānošanas procesā, to sabiedrībai apņēmusies skaidrot vides nevalstiskā organizācija “Zaļā brīvība” kampaņā “Pūt, vējiņi”.
Aptuveni piekto daļu Latvijai nepieciešmās elektroenerģijas aizvien importējam no kaimiņvalstīm un teju ceturto daļu mums nepieciešamās elektrības saražojam no dabasgāzes, kas ar katru gadu kļūst aizvien dārgāka. Vides nevalstiskajā organizācijā “Zaļā brīvība” skaidro, ka salīdzināumā ar citām Rietumeiropas valstīm Latvijā vēja enerģijas ražošanas attīstība ir ļoti iekavējusies.
Maksis Apinis, vides nevalstiskās organizācijas “Zaļā brīvība” enerģētikas pārejas eksperts: “Mums ir jāiet projām no fosīlajiem energoresursiem. Mēs esam pietiekami atkarīgi no dabas gāzes, kas ir importēts fosīlais energoresurss. Ne tikai slikti klimatam, bet arī importēts, naudu mēs atdodam kaut kur citur. Atjaunīgie energoresursi ir tas, kas Latvijai ir. Un Latvijai tas šobrīd ir visizdevīgākais enerģijas ražošanas veids.”
“Zaļā brīvība” nenoliedz, ka vēja parkiem ir negatīva ietekme uz vidi, bet apzinīgi plānojot, to var mazināt. Tāpat nepieciešamību pēc vēja radītas enerģijas var salāgot ar sabiedrības interesēm. Lai tas notiktu jau no paša projekta sākuma ļoti svarīga ir sadarbība starp vēja parka attīstītāju un vietējo kopienu.
Maksis Apinis: “Daudzviet pasaulē, īpaši Rietumeiropā ir prakse, ka šie attīstāji atbalsta vietējās kopienas caur to, ka kopienas pasaka, kas ir viņu vajadzība. Kopiena nāk un saka, ka piekritīs, bet mūsu vajadzība ir izbūvēts veloceliņš, vai arī bērnu rotaļu laukums. Tad notiek sarunu process, kurā atrod līdzsvaru.”
Lai vairotu šo līdzsvaru sabiedrībā un veicinātu izprati par vēja enerģiju “Zaļā brīvība” kapmaņas veidā visu janvāri skaidros cik šis atjaunojamās enerģijas veids ir nozīmīgs Latvijas drošībai un ko sabiedrība var prasīt no vēja parku attīstītājiem. Ar savu redzējumu šajā kampaņā iesaistījies arī vides draugs Māris Olte, kurš uzsver, ka nedrīkstam pretories progresam.
“ Varbūt arī tev piedāvās nākt ar savu daļu šajā uzņēmumā ieguldīt un arī kādu ieguvumu no tā dabūt. Bija viena vieta Dānijā, kur nedrīkstā nu nekādā gadījumā būvēt, bet attīstītāji vienojās ar pilsētiņu, ka uzstādīs pasaulē lielāko vēja turbīnu un tas būs pasulē tūrisma objekts. Tanī brīdī, kad es uzzināju, ka kilovatstunda maksā 3,5 centi tām turbīnām, kas uzstādītas uz vēju, kas nāk no jūras, tad tas ir tas cipars ar kādu mēs nākotnē varētu dzīvot.”
Paredzams, ka līdz 2050. gadam elektroenerģijas ražošanas jaudas Latvijā vajadzēs kāpināt pat trīs reizes, tā vērtē “Zaļā brīvība”. Attīstīt zaļās enerģijas ražošanu ir ļoti būtiski arī tāpēc, lai turpmāk Latvijā varētu veidotos jaunas rūpnīcas, kas savukārt nozīmē jaunas darba vietas un valsts ekonomisko izaugsmi.
