Lai gan Ogrē Draudzības ielas 4 mājas iedzīvotāji var šobrīd dzīvot savās mājās, tas gan nesniedz garantiju, ka situācija nevar mainīties. Pirms nepilniem diviem mēnešiem domes sēdē pieņemtais lēmums paredz, ka iedzīvotājiem ir jānovērš ēkas bojājumi. Lai gan mājas vecākais Kaspars atteicās publiski sniegt komentāru, atzina, ka virzība ar remontdarbiem esot. Savukārt uzrunāto citu māju iedzīvotāju vidū viedokļi par to, kuram būtu jāuzņemas atbildība par savu daudzdzīvokļu māju, gan dalās.
“Es vienmēr savam mājas stāvoklim pievēršu uzmanību, interesējos. Protams, jāinteresējas pašiem iedzīvotājiem, tad tikai jāvaino pasaule,” saka ogrēniete Nora.
Ogrēnietis Māris: “Tam jau pievērš uzmanību apsaimniekošanas dienesti. Ko tad es kā cilvēks parastais varu tur pievērst? Viņi regulāri apsaimnieko, novērtē, sniedz atzinumus, kas jāromentē, un to dara.”
Māju pārvaldnieks “Ogres namsainieks”atzīst, ka cilvēki ir sākuši vairāk pievērst uzmanību savai ēkai. Savu artavu devusi ari pieredze ar Draudzības ielas māju. Kā uzsver pārvaldnieks, līdz ar jauno gadu spēkā stāsies jaunie Ministru kabineta noteikumi, kas paredzēs daudz detalizētāku māju apsekošanu. SIA “Ogres namsaimnieks” valdes loceklis Kaspars Grīnbergs: “Tas ir daudz detalizētāk, daudz, daudz precīzāk. Ļoti precizē definē, pēc kādas kārtības ir jāveic šī vizuālā apskate. Un tiek sadalīta ēka…gan infrastruktūru, gan norobežojošās konstrukcijas, gan piegulošo teritoriju sadala pa tādiem līmeņiem.”
Tas palīdzēs ātrāk intentificēt problēmu un to novērst, atzīst “Ogres namsaimniekā”. Savukārt nākotnē plānots ieviest QR kodus, kurus iedzīvotāji noskenējot varēs iegūt informāciju par mājas stāvokli. Grīnbergs: “Informāciju par ēku, mājas lietu cilvēki izmanto salīdzinoši ļoti, ļoti maza daļa. Tas, kur mēs saskatām problēmu, ir tajā, ka vienkārši ļoti liela daļa dzīvokļu īpašnieku nav informēti par faktisko tehnisko stāvokli, tāpēc arī, mūsuprāt, šī rīcība ir novēlota.”
Tas esot ļoti svarīgi, jo Ogrē ir vēl mājas, kurām novērotas pazīmes, kas paredz sekot līdzi stāvoklim un paredzēt rīcību salīdzinoši īsā laikā. Tāpat līdzīga situācija ir arī citviet. Piemēram, Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Ģirts Beikmanis stāsta, ka viņu apgādībā ir dažas mājas, kurām arī jāpievērš pastiprināta uzmanība. “Ir arī tādas, kur varētu būt nepieciešami steidzami arī konstruktīviu stiprināšanas darbi. Ir mājas, kur ir vecas plaisas, tās stāv un neattīstās. Līdz ar to bīstamība nav tik liela. Ir mājas, kuras nolietojās un parādās jaunas plaisas, kur jāpievērš tām pastiprināta uzmanība un jāstiprina konstrukcijas.”
Arī Ogrē Draudzības ielas 4 mājas īpašniekam vai pilvarotajai personai noteikts novērst konstatētās bīstamības un informēt par to pašvaldību, tai skaitā veikt nolasījumus un ierakstīt tos novērojumu žurnālā ik pēc 15 dienām. Savukārt būvvaldes uzdevums ir to kontrolēt, ne retāk kā vienu reizi divos mēnešos apsekojot ēku līdz bojājumu novēršanai.
