Līdz pat sestdienai, 19. oktobrim, Latvijā norit Arhitektūras nedēļa. Tā ir notikumu sērija ar mērķi novērtēt un izcelt sasniegumus arhitektūrā un rosināt diskusijas gan nozares pārstāvju, gan sabiedrības vidū. Arhitektūras nedēļa šonedēļ aizsākās Talsos, kur galvenā tēma bija “Laukumi pilsētās”. Talsinieki kolēģiem atklāja savu vēlmi veidot jaunu laukumu, kas gan izvērsās plašā un mazliet skeptiskā diskusijā.
Ārtelpa nokļuvusi iekštelpā – talsinieki notikuma telpu tematiski pārvērtuši par tirgus laukumu, jo tieši laukumi ir šī gada Pasaules arhitektūras dienas Talsos galvenā tēma. “Talsi vēl ir uz pauguriem, un Talsiem ir tie kalni un lejas. Tā ir specifika, varbūt ne visās Latvijas, arī reģionālās pilsētās tā ir tēma, tāpēc arī no tāda viedokļa ir svarīgi par to runāt, kā īstenot vides pieejamību, kā ainavu attīstīt, ko kur atļaut vai neatļaut – tā ir ļoti plaša tēma,” saka Gvido Princis, Latvijas Arhitektu savienības valdes loceklis.
Došanās uz kādu no Latvijas reģioniem jau ir ikgadēja Arhitektūras dienu tradīcija, un Talsos ieradušies vairāk nekā simt nozares speciālistu. Viņi atzīst, ka šis Talsu jaunatklāšanas notikums, jo gidu lomā iejutās tieši cilvēki, kuri Talsos strādājuši pie projektu īstenošanas. Bet pašiem talsiniekiem tas ļāva iegūt pavisam citādu kolēģu skatījumu, ko vēlāk izmantot. “Piemēram, par atvērtajiem pagalmiem, atvērtajām telpām, kas citās pilsētās jau ir zudis – ir privātīpašums, žogs, vārti priekšā, nekur mēs netiekam. Talsos mēs gandrīz caur katru pagalmu varējām iziet ekskursijā šodien, kad apskatījām objektus. Un tas šos manus kolēģus pārsteidza,” saka Emīls Gulbis, Talsu novada būvvaldes vadītājs, Talsu pilsētas arhitekts.
Talsos jau ir vairāki laukumi, taču no vietējiem reizēm izskanot aizrādījums, ka Pilsētas laukums, kas ir centrālā vieta svētkos, patiesībā ikdienā ir stāvlaukums un nav cienīga vieta svētkiem. Tāpēc talsinieki kolēģiem atklāja ieceri jauna Pilsētas laukuma veidošanai zaļajā zonā starp diviem ezeriem. Gulbis: “Bet tas nebūtu kā tipisks laukums ar bruģētu laukumu, bet tāds ainavisks parka tipa laukums, kuru būtu iespējams transformēt. Ja ir lielāks pasākums, šos kokus noņemt nost un rīkot pasākumu. Koki būtu labiekārtojumā iestrādāti.”
Taču gan vietējie, gan citu pilsētu kolēģi bija skeptiski, un diskusijā aicināja Talsus ieceri vēlreiz pārdomāt. Viņuprāt, jauna laukuma būvniecība ir riskanta, un jāizmanto jau esošais pilsētas raksturs. Ventspils pilsētas galvenā arhitekte Daiga Dzedone: “Tieši tajos deviņos pakalnos, reljefā, kas neļauj izveidot dabiski lielo laukumu, kas jums pietrūkst jeb jūs domājat, ka pietrūkst. Jums ir pilnīgi unikāla iespēja veidot dabiski izveidojošos, vēsturiski izveidojošos mazos laukumus, kuri jums jau ir. Vienkārši viņus laikmetizējot, labiekārtojot, pilnveidojot visdažādākajos veidos un iegūt tādu pilnīgi unikālu pilsētas veidolu.”
“Tās ir lielas investīcijas, kas, izbūvējot jaunu, labiekārtojot publisku ārtelpu, būtu jāvelta. Cik lielā mērā tas ir patiešām tādā ikdienas ritumā nepieciešams – vai tas ir vairāk tendēts tikai atsevišķu notikumu, Pilsētas svētku vajadzībām vai arī pilsētnieki varētu gribēt izmantot šādu lielāku ārtelpu ikdienā, par tiem bija diskusija, un, manuprāt, sākums ir labs,” saka Uģis Bratuškins, arhitekts.
Kolēģi savus priekšlikumus izteikuši, tagad viss talsinieku rokās. Bet tikmēr šonedēļ Arhitektūras nedēļas centrālais notikums būs Latvijas Arhitektūras gada balvas 2024 svinīgā pasniegšanas ceremonija, kas jau norisināsies Rīgā 18.oktobrī.