Kokles skaņu un bērnu čalu pavadībā nedēļas nogalē Džūkstes pasaku muzejā notika unikāla izdevuma atvēršana. Multimediālajā grāmatā “Kurbads. Latvju varoņstāsts” satikusies latviešu folklora ar jaunākajām tehnoloģiskajām iespējām, ļaujot izdzīvot seno teiku par mītisko ķēves dēlu paplašinātajā realitātē grupas “Skyforger” mūzikas pavadībā. Literāta Guntara Godiņa pārstāstīto teiku bagātīgi ilustrē mākslinieču Sindijas Ančas un Marikas Eglītes veidotās krāšņās ilustrācijas.
Galvenais grāmatas iedvesmas avots – latviešu folkmetāla grupas “Skyforger” albums “Kurbads”, kas pirms pieciem gadiem pārtapa iespaidīgā metāloperā. ““Skyforger” un laikmetīgās dejas mākslinieku kopdarbs Limbažu ezera krastā bija spēcīgs pārdzīvojums, un kopš tā laika mani nepameta doma ļaut šim darbam dzīvot ilgāk,” saka grāmatas idejas un koncepcijas autors Imants Parādnieks. Grāmatas veidošanai viņš pieaicināja mākslinieci Sindiju Anču, kura ieguvusi maģistra grādu Latvijas Mākslas akadēmijā un, turpinot radošajā darbībā uzsākto latviešu folkloras un mitoloģijas izpēti, tagad turpina studijas Latvija Universitātes Baltu filoloģijas programmā. Pārliecinājis viņas redzējums gan zīmola “Pekle” radīšanā, gan “Skyforger” albuma “Kurbads” ilustrāciju veidošanā.
Grāmatas galvenie varoņi tapuši ciešā integrācijā ar metāloperu – pats Kurbads ieguvis dejotāja Ģirta Bisenieka vaibstus, arī citos tēlos redzamas pazīstamas sejas. Tā, piemēram, Valdnieka sejas vaibstos nevar nepamanīt “Skyforger” basģitāristu Edgaru Grabovski. Metāloperu “Kurbads. Ķēves dēls” joprojām brīvpieejā var noskatīties LMT Viedtelevīzijā. Detalizētās ilustrācijas tapušas, apvienojot baltu kultūras elementus ar digitālā zīmējuma tehniku. “Stilistiski iedvesmojos no komiksiem un videospēlēm, kas mūsdienās patiesībā pilda līdzīgu lomu kā pasakas un teikas sendienās. Folklora ir dzīva, tāpēc tai jāturpina dzīvot arvien jaunās formās,” atklāja S. Anča.
Īpaši grāmatas vajadzībām izstrādāta lietotne “KurbadsLV”, kas lejupielādējama projekta mājaslapā www.kurbadslv.lv un tuvākajā laikā būs pieejama arī oficiālajās aplikāciju vietnēs “Google Play” un “App Store”. Ar tās palīdzību atdzīvojas grāmatā iekļautās lapas ar “Skyforger” dziesmu tekstiem – sāk skanēt mūzika un paplašinātās realitātes (augmented reality) formātā pa grāmatas lapām sāk dzīvoties velni, mošķi un varoņi.
Grāmatas “Kurbads. Latvju varoņstāsts” mītiskā sadaļa papildināta ar apjomīgiem folkloras pētnieku Janīnas Kursītes un Gunta Pakalna pēcvārdiem, kuros var uzzināt daudz interesanta par teiku, tajā iekļautajiem simboliem, mītiem un ar tiem saistītiem rituāliem.
Džūkstes Pasaku muzejs kā grāmatas atvēršanas vieta netika izvēlēta nejauši – tieši šajā ēkā, bijušajā Lancenieku skolā folklorists un rakstnieks Anss Lerhis – Puškaitis 1891. gadā pirmo reizi pierakstīja teiku par Kurbadu. Kopš tā laika senā teika piedzīvojusi vairākus izdevumus gan pasaku grāmatu, gan pat dažādu komiksu formātā. Tagad to no jauna pārstāstījis G. Godiņš. “Tautasdziesmas, pasakas un teikas ir mūsu saprašanas, domāšanas un mentalitātes atspulgs. Mītiskie varoņi atrodami katras tautas folklorā, un tie ir ļoti nozīmīgi spēka un gudrības simboli. Pateicoties Andrejam Pumpuram un Rainim, mēs labi pazīstam Lāčplēsi, bet ēnā palicis otrs latviešu mītiskais varonis – Kurbads. Balstoties uz latviešu tautas pasaku par Kurbadu, esmu padarījis šo vēstījumu mazliet mūsdienīgāku un koncentrētāku, tomēr saglabājot folkloras specifiskos principus un savdabīgo valodu. Šajā grāmatā mīts par Kurbadu ir vienots tekstā, attēlā un mūzikā,” skaidroja G. Godiņš. Savukārt pašā Džūkstes pasaku muzejā visu vasaru būs aplūkojama grāmatas “Kurbads. Latvju varoņstāsts” ilustrāciju un skiču izstāde.
Grāmatu “Kurbads. Latvju varoņstāsts” izdevusi izdevniecība “Zvaigzne ABC”. 28. maijā Latvijas valsts mežu Tērvetes dabas parka Kurbada zemē “Latvijas meža dienu” ietvaros notiks lielā grāmatas “Kurbads. Latvju varoņstāsts” atklāšana – pēc vairāku gadu pārtraukuma vienīgo reizi koncertā pilnā garumā izskanēs “Skyforger” albums “Kurbads”, būs iespēja satikties ar grāmatas veidotājiem, iepazīt latvju seno karavīru tērpus un ekipējumu, kā arī fotografēties ar varoņiem.
