Lai arī atrodami ar vien mazāk, bet tā saucamie “spoku tīkli” Baltijas jūrā aizvien ir problēma. Valsts vides dienests (VVD) kopā ar degvielas uzpildes stacijas “Neste” pārstāvjiem, ūdenslīdējiem un vietējiem aktīvistiem satikās Engures ostā, lai dotos jūrā un tos izceltu.
Nosaukums “spoku tīkls” ir visai baiss, tieši tikpat baisu kaitējumu tas rada jūrai. Šādi – savā vaļā pamesti – nevienam nepiederoši un nepieskatīti tīkli Baltijas jūrā ir gana daudz, taču netālu no Plieņciema pludmales, šobrīd par vienu “spoku tīklu” mazāk. “Pagājušajā gadā mēs šeit pat, Engures priekšā, mums bija celtniecības gaitā atklāts kuģa vraks, kur notīrījām tos tīklus, kas bija virsū, un tas ieguva pietiekami lielu publicitāti, lai dotu jau tādu impulsu šim gadam,” saka Jānis Megnis, Engures un Rojas ostas pārvaldnieks.
Jau pirms gada tika saņemtas ziņas par pamestu tīklu stāvvadu jūras dibenā, taču, lai atrastu šo tīklu, pagāja visai ilgs laiks – tas bija pārcietis dažādas vētras, sapinies tik ļoti, ka vairs nepildīja savu funkciju. “Piemēram, murdiem un arī tīklu konstrukcijām ir kādi, kuri ķer zivis – nejēdzīgi iet bojā zivis un jūras zīdītāji, arī putni, kas ieķeras, jo neveic darbu. Tās zivis neviens neiegūst patēriņam, bet vienkārši klīst savā vaļā tādi zvejas rīki, ķer dzīvniekus un putnus. Un tas ir liels kaitējums dabai,” saka Evija Šmite, VVD ģenerāldirektora vietniece.
Izvilktais tīkls jūras dibenā gulēja jau no deviņdesmitajiem gadiem, kuru tur izlika un atstāja tolaik blakus esošais zivju cehs. “Diemžēl dzīve pagriezās, kā bija, un tas nobankrotēja, un šie tīkli tā arī palika jūrā. Protams, no cilvēciskā viedokļa uzskatu, ka viņiem vajadzēja viņus izņemt ārā, bet diemžēl šie cilvēki nedomāja par to, jo tas jau maksāja zināmu naudu. Neviens vairs negribēja nekur neko ieguldīt,” saka Agris Stulbergs, Engures jahtu ostas kapteinis.
VVD ģenerāldirektora vietniece Evija Šmite atzīst, ka šobrīd spoku tīkli atrodami ar vien mazāk – tie galvenokārt rodas pēc vētrām, vai zvejnieki tos vienkārši pamet. Taču iedzīvotāji tiek aicināti ziņot par pamestiem tīkliem, nevis censties tos izcelt pašu spēkiem. “Jo jebkurš tīkls – bezsaimnieka, vai kāds, kas klīst – pirmās aizdomas ir uz malu zveju. Ja nesaistīts cilvēks, labu gribot, grib ņemt zvejas rīku ārā, viņam var pārmest kaut kādu nelikumīgu zvejniecību. Tā kā lūdzu ziņot VVD, tad arī VVD tālāk skaidros. Vai arī ostas pārvaldniekam.”
Izceltais “spoku tīkls” ir aizceļojis uz VVD, kur tam tiks meklēti jauni pielietojumi – iespējams, tas kļūs par zooloģiskā dārza ekspozīciju. Šmite: “Mums ir bijusi iepriekšēja pieredze, ka mēs daļu no šiem tīklu fragmentiem nododam Ukrainas aizsardzības spēkiem maskēšanās tīklu veidošanai un pīšanai, ja ir ļoti labā stāvoklī. Tā kā idejas ir.”
Pamestie “spoku tīkli” Baltijas jūrā ir problēma, kas jānovērš, tāpēc šo tīklu izcelšanas darbi pavisam noteikti turpināsies. Jau šogad Latvijas Hidroekoloģijas institūts kopā ar Kurzemes reģiona plānošanas administrāciju uzsāks kamerālos darbus, apzinot, kur vēl ir iespējami “Spoku tīkli” un kuģu vraki, lai jau nākamgad tos varētu apsekot.