Nupat noslēdzies Latgaliešu kultūras biedrības realizētais projekts “Paskaidroj man pīrūbežu”, kura gaitā projekta komanda viesojusies vairākās vietās pierobežā pie Krievijas un Baltkrievijas, kur tika apzinātas vietējo problēmas, stāstīts par dezinformāciju un rīcību krīzes situācijās. Projekta noslēguma pasākumā Ludzas novada Līdumniekos pulcējās katras vietas atslēgas persona, kā arī Zemessardzes, VUGD un Aizsardzības ministrijas pārstāvji.
Projekta laikā gandrīz trīs mēnešu garumā kopumā apmeklēti 15 ciemati, katrā izveidojot arī problēmu barometru. Secinājums ir, ka problēmas pierobežā ir līdzīgas – bezdarbs, medicīnas pakalpojumu neesamība, slikta sabiedriskā transporta ķēde – ir ciemi, kur sabiedrskais transports līdz novada centram kursē vien reizi nedēļā. Domājot par piederības sajūtas veicināšanu un lojalitāti savai valstij, jāsaprot, ka pamatvajadzību nodrošināšana ir primārs valsts uzdevums. Ludzas novada Ciblas iedzīvotāja Dzrintra Toparkova: “Lai radeitu pīdereibys sajyutu, kai jau šudiņ daudz runuoja, ir juosuok pošim ar sevi, bet arī, lai kai breižim līkās, ka īsastuojās pagurums, skaidruot, kas ir tei pīdereiba, kas myusim ir juodora. Pamatvajadzeibys – cylvākam ir vajadzeigs dorbs, cylvākam ir vajadzeiga vīta, kur dzeivuot, vīta, kur aizīt atsapyustīs,izbaudeit kaidu pasuokumu, izgleiteiba nūteiktiir ļūti svareiga, lai maņ byutu vīta, kuraizīt, lai maņ byutu škola pi sātys, kur muoceitīs.”*
Aizsardzības ministrijas valsts sekretāra vietnieks, politikas direktors Rolands Heniņš: “Es no Aizardzības ministrijas varu vairāk stāstīt par drošību, bet, protams, cilvēkus uztrauc ikdienišķi jautājumi: labklājība, veikali un tādas lietas. Es domāju, ka mēs jau daudz ko mēģinām darīt, ne velti mums ir šī te, tā saucamā Baltijas aizsardzības līnijas programma, sadarbība, un mums arī valdība ir piešķīrusi Aizsardzības ministrijai 330 miljonus tuvākajiem pieciem gadiem stiprināt tieši aizsardzības sadaļu pierobežā.”
Katrā no ciemiem vietējie izvirzīja vienu komunikācijas personu, kas vajadzības gadījumā spētu reaģēt un nodot informāciju citiem. Pasākuma gaitā par drošību stāstīja Aizsardzības ministrijas, VUGD un Zemessardzes pārstāvji, kuriem varēja uzdot arī jautājumus. Pierobežas ciemos, atšķirībā no pilsētām, nevar dzirdēt trauksmes sirēnas, dažviet nav arī stabila mobilo sakaru pārklājuma, tādēļ liels uzsvars tika likts tieši uz savstarpējo komunikāciju. Heniņš: “Šodien mēs šeit dzirdējām – daudz kas ir cilvēkiem viņu galvās, un varbūt tādu aktīvu cilvēku līderībā un vadība, arī šeit kā mēs dzirdējam, ja ir cilvēki, kuriem deg acis par kādu lietu, es domaju, viņi ir spējīgi pavilkt līdzi, un tas ir tieši tas, kas mums Latvjā ir vajadzīgs, mums ir vajadzīgi tādi cilvēki, labie piemēri, kas citiem varbūt pasaka priekšā nedaudz, kā vajag, uzvedības modeļus, un, es domāju, tas daudz palīdz un iedvesmo cilvēkus.”
VUGD Civilās aizsardzības pārvaldes priekšnieks Uldis Ķevers: “Ļoti liela vērtība ir tajā, ka mēs no valsts iestādēm varam doties klātienē pie cilvēkiem, dzirdēt to skatījumu uz darbu, ko mēs darām, lai arī varētu no mūsu puses nevis tā kā strādāt tikai vienpusēji, bet arī paņemam iedzīvotāju atgriezenisko saiti par to, kas viņiem ir būtiskākais, mēs redzam mūsu darba augļus un tādā veidā arī varam koriģēt, pielāgot pret katru teritoriju individuāli.”
Biedrības “Darba un kultūras centrs” vadītājs Igors Zabiļevskis: “Komunikaceja. Myusim sovā storpā vajag komuniciet, tys ir vysam puori, arī dīnnesti prīkšzeimeigi paruodieja sevi šeit, lai arī turpynoj pylnveiduot sovys attīceibys ar vysim īdzeivuotuojim, bet vysam puori, prūtams, ir arī pašvaļdeibu kluotbyutne, pošvaļdeibu saskarsme arī ar navalstiskajom organizacejom, arī ar īdzeivuotuojim – vysam puori.”**
Pasākumā klātienē gan nepiedalījās ne Ludzas, ne Krāslavas novadu priekšsēdētāji, bet visa apkopotā informācija tiks nosūtīta gan attiecīgajām pašvaldībām, gan ministrijām – ir problēmas, ko iespējams risināt uzreiz, piemēram, nodrošināt mobilo medicīniskās palīdzības punktu vai organizēt sabiedrisko transportu reisus pēc pieprasījuma, taču ir arī kompleksi un sarežģīti jautājumi, kas skar bezdarbu, skolu neesamību un jauniešu aizceļošanu no laukiem, kas ir ne vien Latgales, bet valsts mēroga problēma.
*Lai radītu piederības sajūtu, kā šodien jau daudz runāja, ir jāsāk pašiem ar sevi, bet arī, lai gan brīžiem liekas, ka iestājas pagurums, jāskaidro, kas ir tā piederība, kas mums ir jādara. Pamatvajadzības – cilvēkam ir vajadzīgs darbs, cilvēkam ir vajadzīga vieta, kur dzīvot, vieta, kur aiziet atpūsties, izbaudīt kādu pasākumu, izglītība noteikti ir ļoti svarīga, lai man būtu vieta, lai man būtu skola pie mājas, kur mācīties.
**Komunikācija. Mums savā starpā vajag komunicēt, tas ir visam pāri, arī dienesti priekšzīmīgi parādīja sevi šeit, lai arī turpina, pilnveido savas attiecības ar visiem iedzīvotājiem, bet visam pāri, protams, ir arī pašvaldību klātbūtne, pašvaldību saskarsme ar nevalstiskajām organizācijām un iedzīvotājiem – visam pāri.