Pirms pusotra mēneša noslēdzās trīs gadus ilgušie Valmieras drāmas teātra atjaunošanas darbi. Ceļš līdz atjaunotajam teātrim bijis izaicinošs gan ar būvnieku maiņu, gan būvniecības izmaksu pieaugumu, gan aktieru mākslinieciskā gara turpināšanu pagaidu teātra mājās “Kurtuve”. Jūlija vidū tika noņemts būvniecības žogs, apkārtējiem pilnībā atklājās atjaunotā teātra fasāde. Aktieri jaunajās telpās devās pašā jūlija izskaņā, bet pirmie izrāžu apmeklētāji tās ieraudzīja augusta beigās. Septembra sākumā teātra nams Valmierā ir oficiāli atklāts, bet vēl pēc mēneša notiks pirmais jauniestudējums svaigi rekonstruētajā teātrī.
Rekonstruētais teātris Valmierā tika gaidīts ilgi. Darbu laikā nācās saskarties ar dažādiem izaicinājumiem ne vien būvniekiem, bet arī teātra aktierim. Valmieras drāmas teātra direktore Evita Ašeradena norāda, ka īpaši izaicinošs ir bijis 2022. gada septembris. Taču, neskatoties uz problēmām, teātra aktieri arī visa rekonstrukcijas posma laikā turpināja iepriecināt mākslas mīļotājus. “Grūtākais brīdis bija 2022.gada septembrī, kad “Valsts nekustamie īpašumi” pateica, ka lauzīs līgumu ar iepriekšējo būvnieku. Tajā brīdī teātrī bija demontēti visi radiatori. Skaidrs bija, ka vai nu mums jāiet ilgā bezalgas atvaļinājumā, vai jārīkojas. Skaidrs, ka šajā mājā tajā brīdī nevarēja palikt. Mēs varējām piesildīt apaļo zāli ar elektriskajiem sildītājiem, bet mēs to nevarējām izdarīt visā mājā. Jūs paši saprotat, kas notiek, kad nav apkures. Sasprāgst tīkli, utt. Mēs te tomēr visu laiku mēģinājām.”
Uzņēmuma “Valsts nekustamie īpašumi” valdes locekle Jeļena Gavrilova stāsta, ka pašā sākumā bija plānoti mazāka apjoma darbi, tomēr, sākot reāli strādāt plāni mainījās. “Izaicinājumiem pilns, kā jebkurš būvniecības projekts. Šeit arī nospēlēja lomu, ka daļa no esošajām konstrukcijām faktiski neeskistēja. Bija problēmas ar pārsegumiem, daži pārsegumi bija no asfalta. Apjoms, kas bija plānots no paša sākuma, bija pavisam cits. Projekts sākumā bija plānots kā energoefektivitātes uzlabošanu un paausgstināšana, bet pārvērtās par lielu rekonstrukciju. Esam ļoti priecīgi, jo sanāca skaista, moderna, funkcionāla ēka.”
Lai arī teātris ticis rekonstruēts, tomēr ir lietas, kas ir palikušas arī no vecā teātra nama. Kā norāda Evita Ašeradena, daļēji tas skaidrojams ar finansiālo rocību. “Tas, kas ir saglabājies no vecā teātra, ir unikālā simtgadīgā siena, kas tika atsegta, kas ir no vecās biedrības mājas. Pārējais ir kompromisa rezultātā. Lejā flīzes, kas ir gaitenī, izlēmām atstāt, lai taupītu naudu, ko veltīt kam citam, gan tāpēc, lai būtu kaut kas no vecā. Tās flīzes divus gadus stāvēja bez jumta lietū un sniegā, var novērtēt kvalitāti. Ļoti labi izturēja.”
Atklājot rekonstruēto Valmieras tēatra ēku Kultūras ministre Agnese Lāce pauda, ka svarīgi, lai kultūras infrastruktūra tiek atjaunota ne tikai galvaspilsētā, bet arī reģionos. Turklāt Valmieras drāmas teātris ir labi zināms visā Latvijā. “Ir ļoti svarīgi, ka šādi infrastruktūras attīstības projekti notiek ne tikai galvaspilsētā, bet dažādās vietās Latvijā. Valmieras teātris ir kļuvis par moderni aprīkotu ēku, kuru varēs turpināt piepildīt ar izcilo saturu, ar kuru viņi jau iepriecina skatītājus ne tikai Valmierā, bet arī viesizrādēs.”
Projekta kopējās izmaksas sasniedza 16,3 miljonus eiro, no kurām 9,5 miljonus eiro nodrošināja Eiropas Reģionālās attīstības fonds, bet nepilni septiņi miljoni eiro – valsts budžets.
Laika gaitā teātrī vēl tiek plānoti dažādi labiekārtošanas darbi, kas nebija iekļauti projektā. Piemēram, tiek plānots uzbūvēt ražošanas piebūvi.