Latvijā zobārstniecības ir daudz, bet dažādu pakalpojumu pieejamība ir zema – norāda Rīgas Stradiņa universitātes pētniece un bērnu zobārstniecības entuziaste Ilze Maldupa. Viena no jau gadiem zināmām problēmām ir zobārstu pieejamība bērniem. Šodien Cēsīs norisinājās diskusija, kurā pārrunāja, kā pieejamības škēršļus risināt.
Rīgas Stradiņa universitātes Zobārstniecības fakultātes Zobu terapijas un mutes veselības katedras pētniece Ilze Maldupa ir cēsniece, kura pēc vairāk nekā septiņu gadu dzīves Čīlē atgriezusies Latvijā. Pašlaik viņa vada Rīgas Stradiņu universitātes pētījumu, kura mērķis ir izpētīt efektīvu kariesa ārstēšanas stratēģiju ieviešanas iespējas Latvijā. Iepriekš Ilzes Maldupas vadītajā maģistra pētījumā atklājies, ka Latvijā zobārstniecības pakalpojumu pieejamība bērniem ir zema – vien aptuveni trešdaļa bērnu pie zobārsta iet vismaz reizi gadā. Maldupa: “Lielākā daļa no tiem bērniem no šiem 30 procentiem aiziet tikai vienu reizi pie zobārsta. Zinot to kariesa izplatību, ka bērniem vidēji ir trīs bojāti zobi, bet tiem, kuriem ir kariesa izplatība, kuriem kariess ir, viņiem vidēji ir vēl vairāk bojāti zobi. Vienā apmeklējuma reizē to nevar saārstēt. Tas parāda, ka mēs neaptveram visu to populāciju.”
Viens no iemesliem, kāpēc bērni tik reti dodas pie zobārsta, ir valsts apmaksāto vizīšu trūkums. Vienlaikus sabiedrībai nepietiek zināšanu par to, kā zobu bojāšanos jauno pacientu vidū novērst vispār. Maldupa: “Mums sabiedrībā arī kariess ir normalizēts. Aizvakar braucu vilcienā un klausos, kā vecmāmiņa saka bērniņam: “Cik tev zobiņi mutē! Tad, kad tu būsi manā vecumā, tev nebūs tik daudz zobiņu.” Sabiedrība uzskata par normu, ka zobu zaudējums ir vecuma pazīme, bet tā nevajadzētu būt. Mums vajadzētu nodzīvot ar veseliem zobiem.”
Arī Cēsu novada domes priekšsēdētāja vietniece Inese Suija-Markova stāsta, tieši sabiedrības izglītošana ir viens no veidiem, kā pašvaldībai iesaistīties zobārstu pieejamības jautājumos. “Viens liels bloks, kur pašvaldība var sadarboties, ir sabiedrības informēšana caur dažādām paaudzēm, bērnudārza bērniņiem, skolēniem, tālāk varbūt arī jau vecākiem. Otra lieta ir aktuālais jautājums par šo pakalpojumu kopējo pieejamību, un tas gan vairāk ir no nacionālā līmeņa regulēts jautājums – cik mēs apmaksājam un kādā mērogā šos zobārstniecības pakalpojumus bērniem, kas mums tomēr ir pasludināts kā bezmaksas pasākums, tad jautājums, cik ir pieejams šis pakalpojums un cik ir garas rindas.”
Inese Suija-Markova norāda, šos problēmjautājumus pašvaldība var nodot tālāk atbildīgajām institūcijām, piemēram, Veselības ministrijai. Tajā norāda, ka jau šobrīd tiek īstenoti pasākumi, lai veicinātu zobārstu pieejamību bērniem Latvijā. Veselības ministrijas pārstāve Ieva Melišus: “Tas, ko gribētos atzīmēt, ir tas, ka 2024. gadā ir iedots papildus finansējums zobārstniecībā. Gan kā tādai pakalpojumu pieejamības uzlabošanai, tautas valodā – kvotas pārstrādēm, arī ir piešķirts finansējums jaunām manipulācijām. “Silantru” šobrīd, piemēram, apmaksā, arī ir pārskatīti pāris manipulāciju tarifi.”
Šogad kopumā piešķirtais finansējums zobārstniecības nozarei ir aptuveni 10 miljoni eiro. Lai arī šobrīd diskutē par zobārstniecības jautājumu sakārtošanu Cēsu novadā, pētījuma vadītāja uzsver, ka visā valstī tas ir vienlīdz nepieciešams. Tāpat arī laika gaitā plānots uzlabot jau esošās zobārstniecības metodes, lai ārstēšana būtu ātrāka, lētāka un efektīvāka.
Foto: Freepik; ilustratīvs