Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) gandrīz trīs gadus strādājusi valdībā, taču tās premjera amata kandidāts Viktors Valainis par daudzām valsts problēmām runā tā, it kā partija visu šo laiku būtu atradusies opozīcijā. ZZS pieskaita sev pedagogu un mediķu algu palielināšanu, kreditēšanas izaugsmi un investīciju projektus, bet par “airBaltic”, slimnīcu tīklu un citām neveiksmēm vaino citu partiju ministrus. Intervijā raidierakstā “Politiķi! Kas tas vispār bija?” Valainis aizstāvēja ZZS tiesības balsot pret pašu valdības priekšlikumiem, draudēja neatbalstīt nākamā gada budžetu un neizslēdza vairākuma veidošanu kopā ar opozīcijas partijām. To viņš sauc par cīņu par labākiem risinājumiem, nevis partneru šantāžu.
Vienlaikus politiķis atzina, ka ar Aivaru Lembergu apspriestā nostāja Ventspils ostas pārvaldības jautājumā iekļauta ZZS vēlēšanu programmā, un pieļāva, ka ASV sankciju sarakstā iekļautajam Lembergam būtu labas izredzes kļūt par tautas vēlētu Valsts prezidentu.
ZZS piedāvātā varas modeļa galvenā pretruna slēpjas apstāklī, ka partija vēlas atrasties valdībā un ietekmēt tās lēmumus, bet vienlaikus saglabāt sev iespēju jebkurā brīdī pāriet iekšējās opozīcijas lomā.
Valdība esot tehniska, bet ministrs paliek amatā
Andra Kulberga vadīto Ministru kabinetu Valainis publiski nosaucis par tehnisku valdību. Raidierakstā viņš skaidroja, ka par politiski pilnvērtīgu nevarot uzskatīt valdību, kas pēc izveidošanas nav sākusi darbu ar valsts budžetu. “Manā ieskatā tehniskā valdība ir jebkura valdība, kura nestrādā ar valsts budžetu,” sacīja Valainis. “Viss pārējais ir tehnisks darbs līdz nākamajām vēlēšanām.”
Pēc viņa teiktā, valdības veidošanas sarunās bijusi vienošanās, ka jaunais Ministru kabinets tūlīt sāks budžeta pārskatīšanu, taču “nedēļu pēc valdības apstiprināšanas” pārējie politiķi paziņojuši, ka to nedarīs. Lai arī ZZS rēķinājās ar pirmo scenāriju, darbs pie budžeta sākts netiek, taču ZZS valdību neatstāj. Valainis saglabāja ekonomikas ministra amatu, bet partija – pārstāvniecību Ministru kabinetā. Tas esot nepieciešams stabilitātes saglabāšanai līdz vēlēšanām. “Šobrīd mētāšanās, jaunas valdības veidošana būtu absolūti nepareiza rīcība. Tā būtu valstij destabilizējoša rīcība vēlēšanu laikā,” viņš teica.
No valdības, kuru pats sauc par tehnisku, Valainis vienlaikus gaida politiski ļoti smagus lēmumus par “airBaltic”, slimnīcu tīklu, pedagogu un mediķu algām, pašvaldību finansēm un lielajiem projektiem. “Nav jau citu veidu, kā sākt pēc būtības strādāt ar valsts budžetu.” Valainis tādējādi vienlaikus apgalvo, ka valdība pilnvērtīgi nestrādā un paliek viens no tās ministriem. Taču atbildību par valdības kursu viņš galvenokārt saista ar premjeru un Finanšu ministriju, lai gan ZZS piedalījās gan valdības veidošanā, gan tās darba prioritāšu noteikšanā.
Par sasniegumiem atbild ZZS, par neveiksmēm – citu partiju ministri
Runājot par Evikas Siliņas valdību, Valainis ZZS lomu raksturoja kā izšķirošu. Partija esot iegājusi valdībā brīdī, kad ekonomika stagnēja, bet ielās protestēja pedagogi, mediķi un lauksaimnieki. “ZZS [..] 100 dienās atrisināja jautājumu par pedagogiem, mediķiem un lauksaimniekiem,” sacīja Valainis. “Mēs sasniedzām šos mērķus.” Arī kreditēšanas pieaugumu viņš tieši sasaistīja ar savu un ZZS rīcību. “Es kopā ar saviem kolēģiem iestājos par to, ka ir jābūt virspeļņas nodoklim ar iespēju saņemt atlaidi, ja tu sāc finansēt tautsaimniecību. Tas 2025. gadā atnesa 1,8 miljardus mūsu ekonomikai klāt un izkustināja desmit gadu stagnāciju. Mēs to panācām,” apgalvoja politiķis.
Citādi ZZS atbildība tiek skaidrota problemātiskajās nozarēs. Par situāciju satiksmē Valainis vainoja iepriekšējos ministrus, īpaši “Progresīvo” pārstāvjus, savukārt “airBaltic” problēmu sākumu datēja ar 2019. gadu. “Satiksmes nozare piecu gadu laikā tika brutāli sagrauta,” viņš sacīja. “Mēs kritizējām gan [iepriekšējo satiksmes ministru Kasparu] Briškenu, gan [Ati] Švinku.” Valainis arī uzsvēra, ka ZZS daudzkārt esot brīdinājusi par aviokompānijas biznesa plānu. “No 30 līdz 40 reizēm dažādos formātos aicinājām mainīt biznesa plānu, redzot, ka virzība iet ļoti sliktā virzienā,” viņš teica.
ZZS šajā laikā pati bija valdībā. Valainis skaidroja, ka sākotnēji partija uzticējusies atbildīgajiem ministriem: “Mēs pieņēmām – labi, ja jūs uzņematies atbildību un mums solāt, mēs labā ticībā pieņemam, ka varbūt kaut ko pilnībā nezinām.” Taču, kad solījumi neesot piepildīti, ZZS sākusi iebilst. Šāda atbildības konstrukcija partijai ir izdevīga: rezultāti pierāda tās ietekmi, bet neveiksmes – to, ka partneri nav uzklausījuši ZZS brīdinājumus.
“airBaltic” jāglābj valdībai, bet ZZS balso pret piedāvāto risinājumu
Valainis uzskata, ka “airBaltic” jautājuma risināšana jāvada premjeram. Andrim Kulbergam vajadzētu sasaukt pie viena galda kreditorus, runāt ar “Lufthansa” un atjaunot finanšu tirgu pārliecību, ka Latvija savu aviokompāniju nepametīs. “Premjers var atrisināt,” paziņoja Valainis. “Premjeram ir jāpasaka, ka mēs tiešām gribam šo aviokompāniju, ka mēs gribam, lai tā šeit būtu, un ka mēs kā valsts stāvam aiz šī biznesa plāna.” Viņš uzsvēra, ka uzņēmuma glābšanā jāiesaistās arī “Lufthansa”. “Mums jau ir stratēģisks investors – viena no pasaules lielākajām aviācijas kompānijām ar 10% daļu šajā uzņēmumā. Ar viņiem tieši tā arī ir jārunā. Viņu iespējas palīdzēt un zināšanas ir daudz lielākas nekā Latvijas valstij.”
Vienlaikus ZZS Saeimā neatbalstīja valdības piedāvāto finanšu stabilizācijas risinājumu. Valainis noraidīja pieņēmumu, ka tas liecinātu par neuzticību Kulbergam.
“Mēs esam pārliecināti par to, ka jāmaina vektors. Šis balsojums nozīmē to, ka vektors nemainās,” viņš skaidroja. “Vienreiz valstij jānostājas ar taisnu muguru un jāpasaka visiem tiem, kas šobrīd barojas no “airBaltic” un gūst fantastiskus labumus: stop, mēs šo beidzam.” ZZS nostāja ir kategoriska jautājumā par to, ko nedrīkst darīt. “Mēs pateicām, ka valsts naudu šeit neieguldām,” sacīja Valainis.
Daudz neskaidrāks ir tas, ko darīt drīkst. Valainis vienlaikus prasa valstij apliecināt, ka tā stāv aiz uzņēmuma, un atsakās atbalstīt iespēju tajā ieguldīt papildu valsts līdzekļus. Viņš cer uz aizdevēju vienošanos un “Lufthansa” iesaisti, taču nenosauca summas, termiņus vai garantiju nosacījumus. Ja valdības plāns tiek noraidīts, alternatīva jāatrod tam pašam premjeram. ZZS patur iespēju vērtēt un balsot, bet galveno atbildību par iznākumu atstāj Kulbergam.
“Tā nav šantāža. Tā ir cīņa par labākiem risinājumiem”
Valainis neatzīst, ka ZZS izmantotu savu neaizvietojamību koalīcijas vairākumā, lai piespiestu partnerus piekāpties.
“Ko nozīmē šantāža? Tā nav nekāda šantāža. Tā ir cīņa par labākiem risinājumiem,” viņš sacīja. Partijas rīcību viņš pamatoja ar tās vērtībām. “Ikvienam, kas strādā ar ZZS, ir jāsaprot, kādi ir mūsu pamati. Tie ir reģioni, Latvijas cilvēki un Latvijas tautsaimniecība. Ja kāds šajos jautājumos vēršas ar absolūtu diletantismu vai vienkārši nesaprot, ko dara, tad nevar sagaidīt, ka ZZS klusēs.”
Pēc šādas formulas ZZS pati nosaka, kurš valdības lēmums ir profesionāls un kurš – diletantisks. Ja partneri tās vērtējumam nepiekrīt, partija var balsot pret koalīcijas piedāvājumu vai meklēt vairākumu opozīcijā. Valainis uzsvēra, ka ZZS “ir svarīgi panākt rezultātu”. Ar ko šis rezultāts panākts, esot otršķirīgi. “Mēs esam atbildīgi savu vēlētāju priekšā par rezultātiem un esam gatavi uzņemties atbildību,” viņš teica.
Saeimā tas vairākkārt nozīmējis balsošanu kopā ar Aināra Šlesera vadīto “Latvija pirmajā vietā” un citiem opozīcijas spēkiem. Spilgtākais gadījums bija Stambulas konvencija. ZZS vispirms valdībā atbalstīja tās ratifikāciju, bet vēlāk ar opozīciju panāca lēmumu par izstāšanos no konvencijas. Valainis nevēlējās šo balsojumu raksturot kā sadarbību ar Šleseru. “Visa šī koalīcija balsoja diezgan vienoti. Vienīgā, kas nebalsoja vienoti, bija “Vienotība”,” viņš sacīja par pašreizējās koalīcijas partijām.
Tomēr balsu sadalījums neatbild uz jautājumu, kādēļ ZZS mainīja pašas agrāk atbalstīto nostāju. Ja partija vienošanos var pārskatīt, tiklīdz Saeimā izveidojas cits vairākums, tās partneriem nav garantiju, ka tas neatkārtosies arī citos jautājumos.
Slimnīcu dēļ gatavi bloķēt budžetu
Tagad ZZS līdzīgu spēka pozīciju ieņem slimnīcu reformas jautājumā. Valainis paziņoja, ka partija neatbalstīs nākamā gada budžetu, ja tās iebildumi netiks ņemti vērā. “Mēs nedrīkstam pagriezt muguru Latvijas reģionu cilvēkiem.” Valainis pārmeta Veselības ministrijai un valdībai, ka lēmuma sagatavošanā nav pienācīgi uzklausīti slimnīcu pārstāvji. “Slimnīcu biedrības vadītājs bija pieteicies diskusijā. Viņam vienkārši nedeva vārdu,” apgalvoja politiķis.
Viņaprāt, reformas pamatā esot kļūdaina diagnoze. “Ne jau tā nauda ir tas, kas atrisinās personāla trūkumu. Ja ar šo reformu pēc būtības samazina personālu slimnīcās, tad pat iedotā nauda nepalīdzēs šo kļūdu labot.”
Tajā pašā laikā par galveno sistēmas problēmu Valainis nosauca tieši nepietiekamu finansējumu. “Īstā diagnoze ir veselības aprūpes finansējuma trūkums. Ja tu mēģini finansējuma trūkumu atrisināt, noņemot reģioniem naudu, tā ir tuvredzība,” viņš teica. ZZS piedāvājuma pirmā daļa ir skaidra – slimnīcām vajag vairāk naudas. Otrā daļa palika bez konkrētības: cik daudz naudas vajag, kur to iegūt un vai visās slimnīcās iespējams saglabāt līdzšinējos pakalpojumus, ja trūkst speciālistu.
Valainis ir pārliecināts, ka Saeima valdības piedāvājumu pašreizējā redakcijā neatbalstītu. “Ja šo jautājumu skatītu Saeimā, to nekad nepieņemtu tādā redakcijā, kādā tas tika virzīts,” viņš sacīja. Uz precizējošu jautājumu, vai tas nozīmētu vairākuma veidošanu ar opozīciju, Valainis atbildēja, ka pēc iedziļināšanās reformu neatbalstītu arī daļa koalīcijas deputātu.
Tātad ZZS ir gatava ar Saeimas palīdzību apturēt pašas valdības lēmumu un izmantot budžeta balsojumu kā spiediena instrumentu. Partijas ieskatā tā ir reģionu aizstāvība. No koalīcijas darbības viedokļa tas vairāk atgādina ultimātu.
Reitingu kritumā savu atbildību nesaskata
Valainis par Latvijas Zemnieku savienības premjera amata kandidātu tika izvirzīts martā, bet maijā viņu apstiprināja visa ZZS. Pēc īslaicīga reitinga pieauguma partijas atbalsts publiskajās aptaujās samazinājās. Politiķis nepiekrita, ka tas varētu liecināt par neveiksmīgu viņa kandidatūras pieteikumu. Galvenā problēma, pēc Valaiņa domām, ir dažādā aptauju metodika un nepietiekams tās skaidrojums. Valainis uzsvēra, ka interneta aptaujas nepietiekami sasniedz ZZS tradicionālo elektorātu. “ZZS vēlētājs strādā ikdienā, tiešām ir pie darba. Viņi nesēž internetā un nepilda šīs interneta aptaujas,” viņš teica. Vēlāk politiķis iebilda pret secinājumu, ka ZZS vēlētāji neatrodas sociālajos medijos. “Es to neteicu. Mūsu vēlētāji ir sociālajos tīklos aktīvi,” viņš uzsvēra. Kā pretargumentu aptaujām Valainis minēja klātienes tikšanās. “Šajās dienās esmu ticies ar vairāk nekā 1000 ZZS atbalstītājiem Limbažos, Daugavpilī, Krāslavā un Ludzā, un šie cilvēki pauž pilnīgi kaut ko citu, nekā tiek atspoguļots,” viņš sacīja. Taču tikšanās ar partijas atbalstītājiem nevar parādīt visas sabiedrības noskaņojumu. Uz politiskās partijas pasākumu parasti ierodas cilvēki, kuri jau ir tai labvēlīgi.
ZZS pasūtījusi savu aptauju, un Valainis pauda pārliecību, ka tā uzrādīs citādu rezultātu. “Esmu diezgan pārliecināts, ka tāda aina nav iespējama,” viņš teica par iespēju, ka arī partijas pasūtītajā pētījumā atbalsts būtu tikpat zems. Līdz ar to atbildība jau iepriekš pārcelta no kandidāta uz mērījumu. Ja ZZS reitings ir labs, tas apliecina partijas spēku. Ja slikts – jārunā par metodiku.
LZP aiziešanu sauc par ZZS “attīrīšanos”
Pirms 14. Saeimas vēlēšanām Latvijas Zaļā partija izstājās no ZZS un kopā ar Latvijas Reģionu apvienību un Liepājas partiju iesaistījās “Apvienotā saraksta” veidošanā. ZZS zaudēja vairākas sabiedrībā zināmas politiskās sejas. Valainis šķelšanos tagad vērtē kā ieguvumu. “Ļoti labi, ka viņi aizgāja, jo tas palīdzēja ZZS attīrīties un tiešām atgriezties pie savām patiesajām saknēm,” viņš sacīja. Par pierādījumu viņš minēja 14. Saeimas vēlēšanu rezultātu. “Vēlētāji to novērtēja, dodot 16 mandātus. Tie bija 110 000 Latvijas iedzīvotāju, kas mūs atbalstīja.”
Uz jautājumu, kādēļ ZZS pati agrāk nebija “attīrījusi” savas rindas, Valainis atbildēja ar atsauci uz 2018. gada kļūdām un iekšējo konkurenci. “Ne visi varēja izturēt šo opozīcijas darbu,” viņš sacīja. Valainis gan neatzina, ka LZS un zaļo kopīgais projekts būtu bijis neveiksmīgs. Pēc viņa teiktā, daļa zaļi domājošo cilvēku palikusi ZZS un sadarbība ar LZP vietām turpinoties pašvaldību līmenī.
Tātad LZP aiziešana vienlaikus tiek raksturota kā vajadzīga attīrīšanās un sadarbība, kuru tomēr ir vērts saglabāt. Turklāt ZZS nosaukumā atstājusi vārdu “zaļo”, lai gan pati Zaļā partija apvienībā vairs neietilpst.
Lemberga padomi nav tikai privātas sarunas
Valainis iepriekš publiski atzinis, ka Aivars Lembergs viņam sniedz padomus un ka viņš tos augstu vērtē. Raidierakstā politiķim tika lūgts nosaukt konkrētus piemērus.
Sākumā Valainis minēja Rīgas ielu stabiņus. “Es viņam prasīju viedokli, kā viņš vērtē tos stabiņus, kas Rīgā salikti,” sacīja ministrs. Lembergs esot atbildējis, ka Rīgas dome nezina, ko darīt ar iegūto varu, tādēļ “realizējas ar tiem stabiņiem”. Valainis šo atbildi novērtēja kā racionālu.
“Politiķiem pietrūkst politiskās idejas, un tad viņi eksponējas, liek tos stabiņus un izraisa sabiedrības ažiotāžu,” viņš pārstāstīja Lemberga domu.
Daudz būtiskāka bija atbilde par Ventspils ostas pārvaldību. Valainis apstiprināja, ka par to ar Lembergu ir runājis. “Mēs ne tikai konsultējāmies. Mēs arī iekļāvām [šo pozīciju] mūsu partiju vēlēšanu programmā, kad bija 14. Saeimas vēlēšanas,” viņš sacīja.
Tas nozīmē, ka Lemberga loma nav reducējama uz privātiem padomiem par Rīgas stabiņiem. Vismaz Ventspils ostas jautājumā ar viņu apspriestā nostāja kļuvusi par ZZS oficiālās politikas daļu. Valainis arī atgādināja, ka Lemberga vadītajai partijai “Latvijai un Ventspilij” ZZS frakcijā ir trīs deputāti. “Aivars Lembergs arī mani personīgi atbalstīja par ZZS premjera amata kandidātu. Tas ir nenoliedzami,” viņš piebilda.
Runājot par nākamā Valsts prezidenta ievēlēšanu, Valainis paziņoja, ka ZZS atkal virzīs ideju par tautas vēlētu prezidentu. Jautāts par iespējamiem kandidātiem, viņš nosauca arī Lembergu.
“Jūs daudz minējāt Aivaru Lembergu – viņš arī varētu būt tautas vēlēts prezidents, un viņam būtu ļoti lielas iespējas, ka viņu ievēlētu,” sacīja Valainis. Līdz ar to politiķis, kurš ir ASV sankciju sarakstā un notiesāts divās tiesu instancēs, lai gan spriedums vēl nav stājies spēkā, Valaiņa skatījumā nav tikai sadarbības partijas vadītājs. Viņš ir padomdevējs, ZZS politikas līdzveidotājs un potenciāls kandidāts valsts augstākajam amatam. Valainis sevi piesaka kā ZZS jauno seju. Taču intervijā viņš nevis norobežojās no Lemberga ietekmes, bet to konkretizēja un aizstāvēja.
Solījumiem naudu došot nākotnes izaugsme
ZZS sola vairāk naudas veselības aprūpei, izglītībai, pašvaldībām un aizsardzībai. Vienlaikus Valainis apņēmies publiskos tēriņus samazināt par 500 miljoniem eiro. “Es pat savā vēlēšanu programmā ieliku, ka mēs 500 miljonus no publiskajiem tēriņiem samazināsim, lai palīdzētu valsts pārvaldei efektīvāk strādāt,” viņš sacīja. Konkrētas iestādes, funkcijas vai programmas, kurās šis samazinājums notiks, Valainis nenosauca.
Par galveno papildu naudas avotu viņš uzskata ekonomikas izaugsmi. “Mēs programmā esam ielikuši, ka tai jābūt par diviem procentpunktiem virs Eiropas vidējā,” teica politiķis. Pusprocentpunktu varētu dot investīciju piesaiste, vēl pusprocentpunktu – eksporta veicināšana. Valainis cer arī uz pensiju otrā līmeņa kapitāla lielāku ieguldīšanu Latvijā, kreditēšanas pieaugumu, birokrātijas mazināšanu un dabas resursu pārstrādi. “Desmit gadus Latvija kreditēšanas jomā stagnēja, un tieši 2025. gadā tas izkustējās,” viņš sacīja. “Rezultāts ir acīmredzams.”
Tomēr ekonomikas pieauguma mērķis vēl nav nauda valsts budžetā. Intervijā netika nosaukts, cik lielus papildu ieņēmumus katrs pasākums dos, kad tie būs pieejami un ko ZZS darīs, ja izaugsme nesasniegs solīto tempu. Arī 500 miljonu eiro ietaupījumam pagaidām nav adresāta. Pirms vēlēšanām ZZS sola finansējumu daudzām sabiedrībā populārām jomām, bet nenosauc, kuram būs jāsamaksā par šo prioritāšu maiņu.
Mežu politikā vispirms tautsaimniecība
Valainis aizstāvēja mazāka diametra koku izmantošanu rūpniecībā, uzsverot, ka vietējiem ražotājiem trūkst izejvielu un daļa koksnes jāimportē. “Koki nav galvenais. Galvenais ir tas, ko mēs ar tiem kokiem darām,” sacīja politiķis. “Nedrīkst aprobežoties ar to, ka mēs izcērtam mežus. Politikā pietrūkst domāšanas, ko mēs ar šo koksni darām tālāk.” Viņš minēja mēbeļu ražošanu, “Fibenol”, “Latvijas finiera” projektus un nepieciešamību samazināt apaļkoku eksportu. “Dēli nedrīkst eksportēt. Tas ir tāpat kā eksportēt apaļkoku,” izteicās Valainis.
Vides politiku viņš kritizēja par nepietiekamu ekonomiskās ietekmes izvērtējumu. “Zaļās intereses, manuprāt, šobrīd ir iestūrējušas diezgan lielā purvā,” viņš sacīja, atsaucoties uz klimata plāna iespējamajām izmaksām mežsaimniecībai. Valainis aicināja lēmumus uzticēt profesionāļiem, taču kā piemērus galvenokārt minēja uzņēmumus un nozares pārstāvjus. Par neatkarīgu meža ekologu vai dabas aizsardzības pētnieku secinājumiem viņš tikpat plaši nerunāja. Arī “Progresīvo” kritiku ZZS kandidāts atspēkoja ar uzbrukumu viņu darbam Rīgā. “No 18 cirsmām 15 bija kailcirtes. Un tad viņi man stāsta, ka iestājas par meža ilgtspēju,” sacīja Valainis.
Deputātu algas par lielu, kompensācijas – likumīgas
Valainis atzina, ka Saeimas deputātu algas ir nesamērīgi augstas. “Deputātu algām ir jābūt samērojamām ar kopējo sociālekonomisko situāciju valstī. Šobrīd, manā ieskatā, šīs algas ir nesamērīgas,” viņš sacīja, piebilstot, ka ZZS atbalstītu algu iesaldēšanu. Vienlaikus Valainis aizstāvēja savas partijas deputātus, kuri ir starp lielākajiem transporta un dzīvesvietas kompensāciju saņēmējiem. “ZZS deputāti tur iekrīt tikai tāpēc, ka viņi ne tikai de iure, bet arī de facto dzīvo reģionos,” viņš skaidroja. “Mūsu cilvēki dzīvo Balvos, Ventspilī un dažādākajās Latvijas vietās.”
Jautāts, vai šādu kompensāciju saņemšana ir ētiska, ja politiķu algas jau tā ir nesamērīgi augstas, Valainis atkārtoja, ka deputāti iesniedz čekus atbilstoši esošajai kārtībai. “Viņiem maksā šīs degvielas kompensācijas, un tā kompensācija ir tāda, kāda tā ir. Tie čeki ir tādi, kādus viņi iesniedz,” viņš sacīja. Tādējādi algu sistēmu ZZS kritizē politiski, bet kompensāciju izmantošanu aizstāv juridiski. Konkrētu priekšlikumu, kā pašu sistēmu mainīt, Valainis nepiedāvāja.
Skatījumu skaits kā politikas rezultāts
Valainis aktīvi izmanto sociālos medijus, publicē video par sportošanu, braucieniem un tikšanos ar populāriem satura veidotājiem. Šādi viņš mēģina paplašināt tradicionāli reģionos balstītās ZZS auditoriju un veidot aktīva, mūsdienīga politiķa tēlu. Runājot par straumētāja “IShowSpeed” neviennozīmīgi vērtēto vizīti Rīgā, Valainis kā galveno ieguvumu atkārtoti minēja video skatījumu skaitu. “Publicitāte bija – vairāk nekā astoņi miljoni noskatījās,” viņš sacīja. “Parādiet man vēl vienu digitālā satura veidotāju – nevajag pat astoņus miljonus, nosauciet vienu, kas būtu sasniedzis Latvijas reklāmu ar diviem miljoniem skatījumu.”
Viņš uzsvēra, ka vizīte valstij gandrīz neko neesot maksājusi. “Viņš Latvijā pavadīja divas stundas. Pats visu izplānoja. Mēs viņam iedevām priekšlikumu aizbraukt uz Āgenskalna tirgu un atgādināt, ka Latvijā notiek Eiropas čempionāts basketbolā.” Jautāts par izmērāmu ekonomisko pienesumu, Valainis atkal atsaucās uz sasniegto auditoriju. “Tie bija astoņi miljoni amerikāņu, kas sekoja līdzi tam, kāda ir Latvija, kādu maizi te gatavo, ka te ir priecīgi cilvēki un sakārtota infrastruktūra,” viņš teica.
Astoņi miljoni skatījumu ir komunikācijas rādītājs, nevis pierādījums tūrisma vai ekonomikas pieaugumam. Datu par vizītes ietekmi uz ceļotāju interesi, rezervācijām vai ieņēmumiem intervijā nebija.
Līdzīga secība redzama Valaiņa priekšlikumā Vanšu tilta remonta laikā izbūvēt pagaidu tiltu. “Ziniet, cik maksā Vanšu tilta aizslēgšana? 700 000 eiro dienā Latvijas ekonomikai,” viņš sacīja.
Valainis apgalvoja, ka zina arī pagaidu tilta cenu. “Man ir šie cipari. Es zinu, cik maksā šāda pagaidu tilta uzbūvēšana,” viņš teica, tomēr pašu summu intervijā nenosauca. Vispirms sabiedrībai tiek piedāvāts skaļš un viegli uztverams risinājums, pēc tam solīti aprēķini. Priekšvēlēšanu komunikācijā tas strādā, tomēr ekonomikas politikā ar to nepietiek. Par Vanšu tiltu Valainis, starp citu, arī konsultējies ar Lembergu.
Valainis ZZS piedāvā jaunāku seju un dinamiskāku komunikāciju. Taču viņa intervijā aprakstītais varas modelis paliek pazīstams: par sasniegumiem atbild ZZS, par neveiksmēm – partneri; koalīcijas vienošanās ir saistošas citiem, bet ZZS drīkst balsot kopā ar opozīciju; Lembergam nav formāla amata, taču viņa viedoklis nonāk partijas programmā; nauda solījumiem radīsies no nākotnes izaugsmes, bet izdevumu samazinājumi pagaidām nevienu neskar. Patlaban var teikt, ka mainījusies ir ZZS komunikācija. Tomēr daudz grūtāk pierādīt, ka mainījusies pati partija.