Lai gan kāzas rit pilnā sparā, laulību skaits samazinājies par 17,9 %, salīdzinot ar pagājušajā gada pirmajiem sešiem mēnešiem. Tāpat arī kāzu svinību tradīcijas mainījušās. Vairāk pāru izvēlas mazākas un privātākas ceremonijas.
Rudens sākums un vasara ir laiks, kad Latvijā visaktīvāk cilvēki precas. Kā norāda Centrālā statistikas pārvalde, šī gada pirmajos sešos mēnešos noslēgtas gandrīz trīsarpus tūkstošu laulību, gadā prognozē aptuveni 10 000. Ja prognoze apstiprināsies, rādītājs būs zemāks nekā pērn. Turklāt aizvadītajā gadā tas jau bija pat zemāks nekā pandēmijas laikā, kad bija ieviesti ierobežojumi.
Centrālās statistikas pārvaldes pārstāve Baiba Zukule: “Mēs jau pieradām, ka pirms pandēmijas bija diezgan liels laulību skaits. Rādītājs, ko parasti salīdzina starptautiski, ir noslēgto laulību skaits uz 1000 iedzīvotājiem. Un Latvijā šis rādītājs tuvojas septiņi, tātad – septiņas laulības uz 1000 iedzīvotājiem. Šobrīd tas ir nedaudz virs seši. Bet, ja mēs paskatāmies uz Eiropu kopumā, tad Eiropā šis rādītājs ir ap trīs vai četri, tātad – daudz mazāk slēdz laulību.”
Liela interese esot par izbraukuma kāzām. Piemēram, Ogres novada Dzimtsarakstu nodaļas darbiniece Guna Baiko katru nedēļu dodas reģistrēt laulības ārpus. “Atsaucība vēl joprojām liela kopš 2022. gada. 2022. gadā bija ļoti izteikts pieprasījums laulību reģistrācijā, tad mums bija 34 izbraukuma laulības reģistrācijas. Pagājušajā gadā bija 24, šogad došos jau 19. izbraukuma laulības reģistrācijā.
Ogres novada Dzimtsarakstu nodaļā pieļauj domu, ka liels pieprasījums esot īpaši tāpēc, ka no 1. jūlija laulību var reģistrēt bez lieciniekiem. Daudzi to arī izmantojot. Baiko: “Viņi grib tā tikai sev to sakārtot, tā teikt, dokumentus, lai papīri būtu kārtībā. Mūžu kopā nodzīvojuši.”
Arī kāzu aģentūrā stāsta, ka liela daļa jauno pāru labprātāk svin kāzas mazākā cilvēku lokā. “Jaunie pāri daudz atbildīgāk domā par savām kāzām un, pirmkārt, tas ietekmē kāzu lielumu un viesu skaitu. Šobrīd pāri ļoti piedomā pie tā, kuru no visiem tiešām saukt uz kāzām un kuru nesaukt. Agrāk kāzas bija lielākas,” saka kāzu organizatore, aģentūras “Kāzu feja” pārstāve Oksana Špakova.
Kāzu vietas izvēle gan neesot mainījusies. Joprojām tās tiek svinētas viesu namos, muižās, kur iespēja arī pārnākšņot. Savukārt Centrālā statistikas pārvaldes dati rāda, ka vēl viena no tendencēm esot vidējais pirmo laulību vecuma pieaugums. Zukule: “Jau pirmais laulību vecums sievietēm tas ir jau gandrīz 32 gadi, vīriešiem 34 gadi. Mēs vairs nerunājam, ka pirmās laulības slēdz 20-gadnieki, bet jau vecāki. Otra lieta, kad tika pamainīta šī pensiju saņemšana, tika paredzēts, ka pēc laulātā nāves arī pensionārs varēs gadu saņemt pēc laulātā pensiju. Tajā gadā ļoti būtiski pieauga tieši senioru laulības.”
Pēdējos gados gan vairs šis skaits neesot tik liels.
Foto: Freepik; ilustratīvs