Kādreiz, sensenos laikos, kad zāle bija zaļāka, debesis zilākas un daudzi no mums krietni jaunāki, bija izdevīgie iegādāties automobili ar dzīzeļdzinēju. Jā, tas traki rūca, spēcīgi kūpēja, taču tajā varēja uz nebēdu saliet pāris kannas “kreisās” degvielas. Vai nu no kaimiņa tālbraucēja iemainīt, vai pret dzēriena pudeli no traktorista iemainīt. Bija izdevīgi, jo visādi citādi jēgas no tā visas bija maza – dīzeļdegvielas kanna toreiz maksāja kā mūsdienās pusotra litra ūdens pudele.
Mūsdienās viss ir pamatīgi mainījies un dīzelis lēnām aiziet pagātnē, dodot vietu benzīnam. Pirmkārt jau benzīnam nav vajadzīgi visādi “Adblue”, DPF un citādi ērmi, kas ātri iziet no ierindas un maksā veselu kapitālu. Otrkārt benzīna cena plus mīnus nostājusies uz vieniem svara kausiem ar dīzeļdegvielu. Un treškārt modernie benzīna dzinēji ne par mata tiesu nepieprasa vairāk degvielas. Ja vēl runājam par pilnu hibrīdu, tad patēriņš varētu būt pat mazāks.
Pārmācīt kādu ir teju vai neiespējami. Ja reiz vīrs kā ozols ir ieņēmis galvā, ka dīzelis, tad tur kaut vai pastarā diena – dīzelis. Pat neraugoties uz to, ka gada nobraukums saskrien labi, ja desmit tūkstoši kilometru. Un tie paši pārsvarā pa pilsētas labirintiem ar vidējo ātrumu 30 kilometri stundā.
Izārstēt no tā nevar, taču kaut nedaudz palīdzēt var mēģināt. Tādēļ sāksim ar dažām svarīgām lietām, kuras dīzeļdzinēju pavēlniekiem klātos ņemt galvā pirms bargās ziemas!
Pat sirmam aizvadītā gadsimta dīzelim vajadzētu izvēlēties tikai un vienīgi ziemas dīzeļdegvielu. To dēvē arī par arktisko dīzeļdegvielu, kas ir atšķirīga no tās, ko lejam tvertnēs gada siltākajos mēnešos.
Iespējams, lielākā daļa autovadītāju kaut nedaudz par to visu ir lietas kursā, tomēr ir gana daudz tādu ļaužu, kuri par to nekad nav aizdomājušies. Tā teikt – iebraucu degvielas uzpildes stacijā un tik leju iekšā, kāda tur liela atšķirība?
Gluži kā ar riepām, arī degvielas lietošanā ir gan vasarai, gan ziemas mēnešiem domāti produkti. Vienīgā atšķirība ir tā, ka, ja vien jums pašam nav kādi krājumi, tad degvielas uzpildes stacijā nepareizo dīzeļdegvielu neiepildīsiet, jo tur vienkārši būs sezonai atbilstošākā.
Laikam jau viena no galvenajām atšķirībām – tā nepakļaujas kristalizācijas procesiem.
Šī degviela ir jālieto tādēļ, lai ziemas spelgonī nerastos tehniskas problēmas ar dzinēju un nebūtu raižu ar automašīnas iedarbināšanu. Vasarā lietojamajā dīzeļdegvielā ir parafīns, kas pie zemas gaisa temperatūras sabiezēs un aizsprostos jūsu automobiļa degvielas filtru. Arktiskā jeb ziemas dīzeļdegviela novērsīs degvielas padeves sistēmas aizsērēšanu, padeve būs allaž vienmērīga un dzinēja jauda – stabila. Līdz ar to pat varēsiet samazināt degvielas patēriņa apmēru, uzlabot dzinēja dzīvi un vienlaikus pagarināt tā kalpošanas ilgumu.
Atkarīgā no laika apstākļiem un valdošās gaisa temperatūras, uzpildes stacijās var iegādāties arktisko dīzeļdegvielu kādā no trim dažādām aukstuma izturības klasēm.
Katrai klasei ir atšķirīga saduļķošanās jeb sabiezēšanās un sasalšanas temperatūra, pie kuras sasniegšanas pastāv augsts filtra nosprostošanās risks:
A0 klasei tā ir attiecīgi -10 un -20 grādi;
A1 klasei -16 un -26 grādi;
A2 klasei -22 un -32 grādi.
Ja nu tomēr bākā jau šļakstās vasaras sezonai domātā degviela, tad drošu sirdi jādodas uz kādu no auto ķīmijas veikaliem. Var iepirkties, protams, kaut vai tuvējā gastronomā, taču labāk jau tomēr tur, kur pretim veras zinoša pārdevēja godīgās acis. Un jājautā pēc dīzeļdegvielas mitruma absorbentu!
Nē, šis absorbents nav pulveris, kurš bākā uzsūks ūdeni. Tā ir šķidra degvielas piedeva, kas neļauj ūdenim nokļūt degvielas sistēmā. Pat bail iedomāties, cik jautrs būs rīts, ja sprauslās būs sasalis ūdens! Tādēļ tieši šobrīd īstais laiks ir izbraukt vasaras krājumus ar mitruma absorbentu bākā!
Nelaime nenāk brēkdama, tādēļ nevajadzētu sagaidīt brīdi, kad termometra stabiņā braši uzskrien mīnusi un automobiļa dzinējs paziņo, ka viss ir slikti. Ja viss ir slikti, tad dīzeļmotora gadījumā tas patiešām tā arī visticamāk ir!
Auto nozares speciālisti iesaka nestāvēt rudenī garās rindās Siguldas virzienā, lai uzmestu skatu dzeltenām lapām, bet doties pie sava uzticamā meistara. Viena no pirmajām lietām, ko paveikt būtu diagnostika. Tā pati, kura mūsdienās aizstāj daudz lieku manipulāciju – pieslēgšana pie datora.
Pilnīgi noteikti jāpārliecinās vai automobiļa elektrības sistēma ir perfektā stāvoklī. Nemaz nerunājot par to, ka bojājums instalācijā var novest pie ugunsnelaimes, tas var sagādāt raizes automobili iedarbinot.
Akumulatora stāvoklis ir nākamais ne mazāk svarīgais faktors, jo palietotam dīzeļa dzinējam elektrību vajag daudz vairāk un ilgāk, kā analogam ar benzīnu. Ja benzīns degmaisījuma kamerā tiek vienkārši aizdedzināts ar dzirksteli, tad dīzeļdegvielu saspiež tā, lai tā eksplodētu. Pie mazākās tehniskās nepilnības dzinējā, akumulatoram var nākties ilgi griezt nogurušo starteri!
Akumulatora pārbaudi labāk veikt tur, kur nopērkami akumulatori, jo tieši tur meistariem vajadzētu būt nepieciešamajiem instrumentiem – moderna iekārta, kas spēs izstāstīt par baterijas stāvokli visu. Iespējams tieši šobrīd ir īstais brīdis ielūkoties jaunu elektrības avotu plauktos, kamēr izvēle lielāka un cenas zemākas!