Šobrīd demogrāfiskā situācija Latvijā ir kritiskā stāvoklī, tāpēc tiek meklēti risinājumi, kā jaunos vecākus atbalstīt. Viens no veidiem – ļaut bērniem sākt apmeklēt bērnudārzu jau no viena gada vecuma, nesen paziņoja ministru prezidente Evika Siliņa. Tas varētu veicināt dzimstību un aizbraukušo ģimeņu atgriešanos Latvijā. Bērnudārzos vadība un vecāki gan domā citādāk un uzskata, ka tas situāciju nerisinās.
Aizkraukles bērnudārzā “Auseklītis” bērni tiek uzņemti no pusotra gada vecuma. Un kā norāda vadītāja Inta Vīberga, daudzi vecāki šo iespēju izmanto. Tikmēr premjere Evika Siliņa vēlas rast risinājumu bērnu uzņemšanai no viena gada vecuma. Aizkraukles bērnudārzā gan nepiekrīt šādai iecerei un uzskata, ka tas būtu pieļaujams tikai īslaicīgi, nevis visu dienu.
Inta Vīberga, pirmsskolas izglītības iestādes “Auseklītis” vadītāja:
“Tas nevar būt regulārs un tā nevar būt norma, jo tas, ko mēs ieliekam bērnā bērnībā un ko ieliekām ģimenē tas strādā visu mūžu. Gan tās bailes, gan tās neizdošanās lietas, gan tās nošķirširtības no ģimenes, bērna. Tie ir milzīgi emocionāli pārdzīvojumi. Un lai gatavotos iet uz bērnudārzu, pat pusotra gada bērnam nepietiek tās pieredzes, lai viņš būtu tā stabili drošs, labi justos.”
Līdzīgi domā arī Ogres novada Izglītības pārvaldes vadītājs Igors Grigorjevs. Viņš uzsver, ka nereti jaunie vecāki neilgi pēc bērna piedzimšanas vēlas veltīt daļu savu laiku darbam, tāpēc būtu jāatrod atbalsta veidi kā tas varētu notikt, nekādā veidā nekaitējot bērnam. Viens no risinājumiem varētu būt aukļu dienests.
“Es domāju, ka tas ir tas virziens uz ko jāskatās, kā valsts var iesaistīties un palīdzēt, lai tajā brīdī, kad tev ir bērns un nav citu līdzcilvēku, kas tev var palīdzēt, ir iespēja izmantot šo aukļu dienestu, tai skaitā, ar valsts līdzmaksājumu.”
Tāpat viņš piebilst, ka šāda pieeja varētu samazināt arī aukļu ēnu ekonomiku. Savukārt uzrunātie vecāki atzīst, ka nevēlētos atstāt bērnu bērnudārzā viena gada vecumā un nepieciešamības gadījumā meklētu citus risinājumus.
Liāna, Rīgas iedzīvotāja: “Tagad atpakaļ skatoties, es noteikti negribētu, lai man bērni sāktu 1 gada vecumā iet bērnudārzā. Es meklētu vēl varinatus, kā viņu pieturēt mājās. Varbūt pusotrs gads, varbūt divi , bet viens noteikti par agru. ”
Sanita, Aizkraukles iedzīvotāja: “Nekādā gadījumā. Šķirties tik ātri no vecākiem, uzreiz ar svešiem tas es uzskatu, ka nav pareizi. Es uzskatu, ka jābūt pēc iespējas ilgāk ar vecākiem. Tā kā tagad ir, tas ir normāli.”
Agnese, Ogres iedzīvotāja: “Es domāju, ka dažām ģimenēm tas tiešām būtu labs risinājums, jo pretī ir atbilstošais personāls, kas māk ar tik maziņiem apieties. Bet, nu, pašam bērnam tas ir baigi, baigi grūti. Un es domāju, ka drīzāk vajadzētu paildzināt tos pabalstu laikus, lai tomēr vecākiem nav tik ātri jāatgriežas darbos.”
Vecāku organizācijā “Mammām un tētiem” uzsver, ka valdībai sākumā būtu jāpārskata pabalsti, kas tiek sniegti vecākiem un jau, tad tas varētu atrisināt cilvēkresursu trūkumu.
Inga Akmentiņa-Smildziņa, vecāku organizācijas “Mammamuntetiem.lv” vadītāja: “Tika lemts, es saprotu, ka no šī gada, ka var strādāt, bet pabalsts samazināsies līdz 75 %, iepriekš tie bija līdz 50 %. Nu, nē, tas nav risinājums. Igaunijas piemērs ir labs, te Igauniju mēs atkal varam likt priekšā par to, ka Igaunijā vecāki drīkst strādāt, saņemot mēnesī līdz 2000 eiro, viņiem netiek samazināts pabalsts. Nu, es teiktu varēja sākt ar to, tur tās darba rokas parādītos.”
