Kā mazināt fizisko un emocionālo vardarbību skolēnu vidū mācību iestādēs? Šim jautājumam meklēti dažādi risinājumi. Kā viena no iespējām varētu būt videonovērošanas sistēmu uzstādīšana skolās un klasēs. Par šādu iniciatīvu sākta parakstu vākšana sabiedrības līdzdalības platformā “Mana Balss”.
Pašlaik ar videonovērošanas sistēmām mācību iestādes galvenokārt ir aprīkotas tādēļ, lai uzraudzītu notiekošo skolas ārpusē un nodrošinātu, ka skolā neienāk svešas personas vai arī ārpus tās nenotiek kādas nelikumības. Līdzdalības platformā “Mana balss” pirms trīs dienām publicētās iniciatīvas autors Anatolijs Seredickis norāda, uzstādot videonovērošanas sistēmas arī skolas telpās, viņaprāt, varētu mazināt dažāda veida konfliktus starp skolēniem, kā arī starp audzēkņiem un pedagogiem. “Kā var vienlīdzības princips strādāt skolās, ja mums nav videonovērošanas. Ja ir kāds konflikts starp skolēnu un citu skolēnu, to objektīvi nevar pierādīt, jo nav nekādu video un citu pierādījumu. Jo jebkurš skolēns vecākiem teiks, ka viņam ir taisnība.”
Bērnu tiesību aizsardzības centrā vērtē, ka videonovērošanas sistēmu klātbūtne skolas telpās varētu radīt drošāku vidi bērniem. Iespējams, potenciālais varmāka aizdomātos vai tiešām darīt kādam pāri, zinot, ka tiek novērots. Šādu sistēmu klātbūtne skolās atvieglotu darbu arī bērnu tiesību ekpertiem, izskatot sūdzības par iespējamu varmācību. “Šāda videokameru uzstādīšana nenoliedzami palīdzētu vidi darīt drošāku. Arī būtu vecākiem lielāka drošības sajūta, kamēr bērns atrodas skolā. Mēs varētu vairāk pieņemt šos lēmumus, kuros šobrīd esam spiesti atteikt. Piemēram, administratīvā procesa gaitā atteikt ierosināt lietu, jo mums nav pierādījumu,” saka Bērnu aizsardzības centra Bērnu tiesību aizsardzības departamenta direktore Vita Volonte.
Savukārt Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas valdes locekle Laila Roga uzsver, vai tiešām ir jāaudzina sabiedrība, kur tikai tad, ja draud sods, skolēni un pedagogi viens otru savsarpēji cienīs, ievēros skolas iekšējās kārtības noteikumus un spēs labi uzvesties. “Ja mēs skolā viņus šāda vidē audzināsim, ka tevi par to sodīs, ja tu nepieklājīgi uzvedīsies, kas tad notiks aiz durvīm. Kas notiks izejot uz ielas? Kāda būs viņu rīcība tur? Vai mēs tādā veidā neveidosim vēl agresīvākus sabiedrības locekļus uz ielas? Tāpēc mēs nedrīkstam ieslīgt tādā otrā galējībā, kad bērnu rīcību var attīt atpakaļ un paskatīties un tad saukt pie soda mēriem, ka tad mēs nonāksim vēl pretrunīgākā situācija, ka uz ielas esam vēl apdraudētāki.”
Laila Roga skaidro, ka viņas vadītājā Zentas Mauriņas Grobiņas vidusskolā videonovērošanas kameras ir uzstādītas, piemēram, pie velonovietnēm, lai novērstu skolēnu divriteņu bojāšanu, tāpat arī lai kontrolētu svešu personu iekļūšanu skolā. Roga norāda, uzstādot videonovērošanas sistēmas, juridiski jāsakārto jautājums par personas datu drošību. Viņasprāt, videonovērošanas sistēmu uzstādīšana un apkalpošana ir ļoti dārga, tāpēc krietni efektīvāk būtu šāda mēroga līdzekļus ieguldīt atbalsta personāla algošanā, kurš palīdzētu skolas vidi veidot skolēniem draudzīgāku.
