Viena no šī gada prioritātēm valstī bija patvertņu jautājumu kārtošana. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) amatpersonas šogad ir apsekojušas un izvērtējušas visas vairāk nekā 5000 potenciālās patvertnes visā Latvijā. Secināts, ka šobrīd ietilpība esošajās patvertnēs ir nepietiekama, tāpēc nākamajā gadā turpinās meklēt vēl ēkas, kuras varētu kalpot kā patvertnes. Savukārt pašvaldībās plāno uzlabot jau esošās.
Kopumā šī gada pirmajā pusgadā tika apzinātas 5323 potenciālās patvertnes. Gada otrajā pusē Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta amatpersonas objektus izvērtēja un vairāk nekā trīs tūkstošus arī apsekoja klātienē. Patvertņu vadlīnijām pilnībā atbilstoši ir 418 objekti, daļēji atbilst 1304, bet neatbilstoši ir nedaudz mazāk nekā 1500 apsekoto objektu. Dienestā aprēķināts, ka kopumā daļēji un pilnībā atbilstošajās patvetnēs ietilpst vairāk nekā 532 tūkstoši iedzīvotāju. Šobrīd tiek veikti aprēķini un veidota arī patvertņu karte. VUGD Civilās aizsardzības pārvaldes priekšnieks Uldis Ķevers: “300 metru rādiusā ir paredzēts, ka iedzīvotājiem jādodas uz patvertni. Mums ir bijušas sarunas ar Ukrainas kolēģiem, ka virs 300 metriem ceļš uz patvertni ir bīstamāks, tāpēc arī nerekomendējām mērot garu ceļu, atrasties ārpus telpām vai patvertnes. Ja mēs rēķinām tieši uz 300 metru rādiusu ap patvertni un izveidojam tādu kā buferzonu, tas nozīmē, ka šajā buferzonā ap visām patvērtnēm ietilpst 816 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju. Tas nozīmē to, ka 300 metru rādiusā ir pieejamas 816 tūkstošiem [iedzīvotāju], bet šobrīd ietilpība pašās patvertnēs ir tikai 532 tūkstoši.”
Jaunajā gadā plānots turpināt darbu ar ministrijām un pašvaldībām, lai identificētu vēl ēkas, kuras netika apsekotas pirmajā kārtā šogad, mēģinot paplašanāt pieejamo patvertņu loku. Tāpat ir nepieciešami uzlabojumi arī jau esošajās patvertnēs. Jau ziņojām, ka Valmieras novada pašvaldībā septembra beigās pauda bažas par patvertņu pielāgošanai nepieciešamajām izmaksām. Tupretī, piemēram, Alūksnes novadā nākamajā gadā plānots ieguldīt apmēram 50 tūkstošus eiro, lai nodrošinātu visās patvertnēs nepieciešamo aprīkojumu. Alūksnes novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Dzintars Adlers: “Tajā pat laikā mēs bijām arī plānojuši vienu tādu mobilo komplektu, kuru var pārvietot, ja gadījumā ir kaut kāda kritiskāka situācija, lai mēs varam izbraukt ārpus pilsētu vai ciemu teritorijām, pabūt kādu brīdi varbūt kādā lauku teritorijā vai mežā, tad arī jāizveido šī – nosacīti – piekabe, kura jāaprīko ar telti, ģeneratoriem, apsildāmajām ierīcēm, aptieciņām un tā tālāk.”
Alūksnes novadā patvertnēs ietilpst vien aptuveni 20% no vietējo iedzīvotāju skaita. Te secina, ka nākotnē būvprojektos būs jāparedz arī pagrabstāvi, kuri atbilstu patvertņu vadlīnijām. Adlers: “Uz šo brīdi viens tāds tiek plānots, un jau projektētāji strādā pie tā, lai izveidotu zem šīs ēkas atbilstošu mūsdienīgu patvertni. Uz šo brīdi, protams, nav normatīvo dokumentu par to, kam tad ir jābūt vai kā jāizskatās šai patvertnei, bet katrā ziņā vismaz ir vadlīnijas, ir daudz maz atrunāts par to, kādam ir jābūt pirmās grupas, otrās vai trešās grupas patvertnēm.”
Šobrīd visā Latvijā pie daļēji vai pilnībā atbilstošām patvertnēm ir izvietotas jau vairāk nekā 200 patvertņu apzīmējošas zīmes. To iepirkumu veic VUGD, turpinot zīmes nodot pašvaldībām, lai apzīmētu arvien vairāk objektu. Vienlaikus dienestā strādā, lai drīzumā arī aplikācijā “112 Latvija” iedzīvotājiem būtu pieejama informācija par tuvāko patvertņu atrašanās vietām un par to, kā rīkoties, ja tomēr tuvumā nav pieejamu patvertņu.
