Andrejs Osokins: “Mūzika palīdz atgriezt cerību”

24.maijā no nedēļu ilgas uzturēšanās Kijivā, Ukrainā, atgriezies pianists Andrejs Osokins un nodibinājuma “Osokinu fonds” pārstāve Daiga Bināne. Emocionāli piesātinātā brauciena mērķis bija ne tikai sniegt koncertus un muzikālu atbalstu, bet arī personīgi tikties ar kara ikdienā dzīvojošajiem ukraiņiem, stiprināt saites ar Čerņihivas reģiona jaunajiem mūziķiem un atkārtoti apliecināt Latvijas solidaritāti. Pēc redzētā un piedzīvotā Andrejs Osokins ar jaunu sparu aicina sabiedrību aktīvi turpināt sniegt palīdzību Ukrainai.

Andrejs Osokins koncertā Ukrainā. Foto: Andreja Osokina un Daigas Binānes personīgā arhīva materiāls.

Ar pianistu Andreju Osokinu satikāmies Talsos, neilgi pirms kāpšanas uz Tiguļkana brīvdabas koncerta skatuves, kas notika aizvadītajā nedēļas nogalē. Pavisam nesen viņš atgriezies no brauciena uz Kijivu, kur gūtas ļoti kontrastainas sajūtas — piedzīvoti gan ļoti skaisti un emocionāli brīži, gan arī tādi, kurus ātrāk gribas aizmirst.

Andrejs Osokins, pianists, “Osokina Brīvības festivāls Ukrainai” dibinātājs: “Protams, bija bail par drošību, un tas brauciens bija liels izaicinājums un liels pārbaudījums, jo skaidrs, kad jau tu esi tur, tu vari ļoti minimāli ietekmēt situāciju. Un, protams, ja jau lēmums ir pieņemts, tas ir ļoti atbildīgs.”

Brauciens kopā ar biedrības “Bruņotava” un Ziedot.lv organizēto konvoju, ar kura palīdzību Ukrainā nogādāja ne tikai automašīnas, bet arī siltās maltītes karavīriem, humāno palīdzību un citas karavīriem nepieciešamas lietas, bija tikai viens no mērķiem. Otrs, pavisam īpašs pianistam — atkal satikšanās ar bērniem, jaunajiem mūzikas talantiem no Čerņihivas apgabala mūzikas skolas, kuri pērnā gada oktobrī piedalījās nodibinājuma “Osokinu fonds” rīkotajās mūzikas instrumentu spēles meistarklašu nometnēs Latvijā.

Andrejs Osokins turpina: “Mēs mēģinājām viņiem atgriezt laimīgo bērnību, ko karš nozadzis, un arī dot iespēju sajust sevi kā mākslinieku uz skatuves festivāla laikā. Man liekas, ka tagad tas viņiem ir ārkārtīgi svarīgi. Ukrainas braucienā es viņus satiku un spēlēju viņiem koncertu, un tas bija ārkārtīgi patīkami un aizkustinoši, jo tie bērni stāstīja par savām atmiņām par Latviju, viņu vecāki un pasniedzēji ļoti daudz stāstīja, kā bērni, atgriežoties, bija pilni enerģijas un ar vēlmi vairāk vingrināties un attīstīt savus talantus. Tā kā, man liekas, mūsu mērķis ir sasniegts šajā ziņā. ”

Andrejs Osokins jau vairākus gadus veido labdarības akcijas un koncertus, kas atbalsta ukraiņu cilvēkus, tāpēc muzicēšana Kijivā bija pavisam īpaša.

“Man bija svarīgi pateikt viņiem caur mūziku, ka viņi nav vieni un, ka mēs kopā ar viņiem būsim līdz uzvarai, līdz tam brīdim, kad Ukraina būs atbrīvota. Pat, ja tagad liekas, ka tas ir diezgan tālā perspektīvā. Bet mēs ticam un mēs strādāsim, un mēs darīsim, lai tuvinātu to brīdi,” viņš saka.

Ukrainas daba pavasara pilnbriedā nespēja aizsegt ceļā redzētos kara postījumus un daudzās karavīru piemiņas vietas. Kara realitāte skarbi atgādināja par sevi, kad Krievija uz pilsētu raidīja ballistiskās raķetes un simtiem dronu, un pēdējā nakts Kijivā bija jāpavada viesnīcas pagrabā esošajā trenažieru zālē.

“Pa dienu ļoti bieži tajās pilsētās, kurās mēs bijām, viss izskatās kā mierīga dzīve, bet naktīs ir īsts karš. Mēs sajūtām šo kara stāvokli arī galvaspilsētā. Kā jūtas cilvēki, kuri no rīta devās uz darbu pēc šīs negulētās nakts, vai gulētas bumbu patvertnē, tas, protams, bija ļoti dramatiski. ”

Tomēr no otras puses, sastapti arī ārkārtīgi daudz cilvēku ar gaišu, pozitīvu enerģiju un spēcīgu vēlmi aizstāvēt savas mājas, kas iedvesmoja arī mūziķi.

“Tad nāca tā atziņa un saprašana par to lielo spēku, ko var mūzika, ko var kultūra kopumā un, man liekas, ka šī ir ārkārtīgi liela atziņa, kuru mēs saglabāsim arī pēc šī kara,” saka pianists Andrejs Osokins. 

Andrejs Osokins pēc koncerta Ukrainā kopā ar klausītājiem. Foto: Andreja Osokina un Daigas Binānes personīgā arhīva materiāls.