Pirmais no šā gada “3×3” pasaules latviešu ģimeņu saietiem Latvijā šonedēļ notiek Augšdaugavas novada Bebrenē. Turp sabraukuši vairāk nekā 450 latvieši no divpadsmit pasaules valstīm, kuriem tā ir iespēja nedēļu sarunāties tikai latviski, apgūt latvisko dzīvesziņu un senos arodus, kā arī iepazīt Sēliju.
Augšdaugavas novada Bebrenes muižā, ko mēdz dēvēt arī par Bebrenes kultūrvēsturisko “seju”, šonedēļ norisinās viens no nozīmīgākajiem latviskās kultūras notikumiem – pasaules latviešu ģimeņu saiets “3×3”. Katram saietam ir sava tēma un savs logo. Šī gada tēma esot “ES”, kas atainota arī logo, un aicina nedēļas laikā censties no “ES” kļūt par “Mēs”.
Stāsta “3×3” saieta vadītāja Bebrenē Ilze Cekule: ““ES” parasti ir ar daudziem apvalciņiem riņķī – “ES”, “MĒS”, “JŪS”. Kā jau teicu, pamats ir Dieva zīme, un te arī parādās tas dievišķais. “ES” – manī kā dvēsele. Ar šiem trīs trijstūrīšiem mēs esam parādījuši, ka ir šīs trīs paaudzes. Apkārt ir vēl daudz mazu dieva zīmīšu, jo tas “ES” jau ir dažāds. Ar mammu mēs esam viens “ES”, ar vīru cits “ES”, un darbā vēl cits “ES”.”
Katra saieta diena piepildīta ar vairāk nekā 50 dažādām ievirzēm jeb nodarbībām, kurās katrs var atrast sev ko tīkamu. Sižeta filmēšanas laikā jaunā paaudze no miltiem un citām sastāvdaļām taisa plastilīnu. Tikmēr pieaugušie latvisko dzīves ziņu meklē ādas apstrādē.
Kā atzīst uzrunātie, tas esot ļoti interesanti, tāpēc brīvo laiku šeit labprāt pavada arī citu ieviržu vadītāji.
Atis Dreiko stāsta, ka taisot zābaciņus arheoloģiskajam tautas tērpam: “Te ir zolīte un te būs virspusīte, un tad tas jāsašuj kopā. – Vai ir jau tas tautas tērps? – Oi, nē šī būs pirmā vienība tautas tērpā. Es sākšu no apakšas, un tad, kad būs zābaciņi, tad skatīšos, kas nāks nākamais. Kādas zeķes, ja tādas bija, ja nē, tad bikses.”
Viena no seno tradīciju nodarbēm saietā ir arī plēsto skalu grozu pīšana. Kā skaidro ievirzes vadītājs Andris Kačkāns, skalu plēšana esot ziemas nodarbe, tāpēc tagad apgūstot pīšanu, un interese par to esot liela: “Jau pēc otrās nodarbības skolēni, ja tā var teikt, nāk ar gatavo grozu un saka: mēs arī gribam. – Sanāk viņiem?- Ar palīdzību viss notiek, kuram drusku šķībāks, greizāks, bet grozs ir.”
Vienā no saieta dienām sarīkoti arī pašiem savi dziesmu svētki un dziesmu svētku gājiens. Tomēr no malu malām sabraukušie latvieši pievēršas arī nopietnākām lietām kā ārpolitika un ģeopolitiskā situācija.
“3×3” saieta dalībniece no Zviedrijas Ilze Zvejnieks stāsta, ka viņu ļoti interesējot politika: “Tagad arī zviedri par Austrumeiropu saprot vairāk, kad es uzaugu, viņa tādu Latviju nemaz īsti nezināja. Diemžēl pēc 2022. gada notikumiem Ukrainā Zviedrijā vairāk sāka saprast, kas notiek. Man ir interesanti dzirdēt, kā Latvijā runā gan radio, gan televīzijā, gan šajā ievirzē. Ir līdzības, tomēr situāciju Zviedrijā un šeit, Latvijā, vērtē dažādāk. – Vai jūs jūtaties droši Latvijā? – Jā, es jūtos droši Latvijā.”
“3X3” saieti aizsākās 1981. gadā ASV. To aizsācēja Līga Ruperte, kas vienā no nodarbībām pievienojusies attālināti, šīs kustības ilgmūžību skaidro ar iespēju kopā sanākt līdzīgi domājošajiem: “Mēs nevērtējam cilvēkus pēc vecuma, pēc finansiālā stāvokļa, pēc amatiem vai kaut kā tamlīdzīga. Mēs visi esam vienādi, mēs saucamies uz “tu”, un mēs visi esam savējie, lai cik tas neizklausītos samāksloti, bet tas acīmredzot darbojās.”
Katru vasaru Latvijā notiek divi “3×3” saieti. Otrs saiets no 12. līdz 19. jūlijam notiks Strenčos.
 |
Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par "Novadu ziņas kanālā ReTV" saturu atbild SIA "Re MEDIA” |
| Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. | |