Dobeles novada Bukaišu pagastam šis ir 420. jubilejas gads. Četros gadsimtos piedzīvotas dažādas pārmaiņas. Tikai divdesmitajā un divdesmit pirmajā gadsimtā pagasts četras reizes bijis pakļauts reorganizācijām. Savulaik tas bijis piederīgs Jelgavas aprinķim, pēc tam Dobeles rajonam, tad Tērvetes novadam un tagad Dobeles novadam. Salīdzinot ar pagājušā gadsimta trīsdesmitajiem gadiem iedzīvotāju skaits pagastā sarucis aptuveni četras reizes, tomēr bukaišnieki joprojām esot saglabājuši piederības sajūtu savam zaļajam zemes stūrītim.
Foto: Vidzemes televīzija
Bukaišu vārds vēstures rakstos pirmoreiz ierakstīts 1605. gadā.17. gadsimtā tur izveidota Bukaišu muiža. 1905. gadā pils nodedzināta, bet muižas parkā arī mūsdienās notiek dažādi pasākumi.
Lai gan pagājuši jau vairāki gadsimti, bukaišnieki joprojām lepojas ar cilvēkiem, kuri kādā dzīves posmā par savām mājām saukuši zaļo pagastu pašā leišmalītē, stāsta Vēstures entuziasts cauri caurēm bukaišnieks Edvīns Beržinskis.
Edvīns Beržinskis: “Te ir tādi izcili cilvēki bijuši kā bakteriologs Jānis Roberts Vāgners, kas darbojies kopā ar Helmani. Tad Kristaps Morbergs Latvijas Universitātes mecenāts un Roberts Sēlis, kurš šeit ir dzimis un Augstkalnē dzīvojis un sarakstījis romānu ”Silaines muiža.””
Edvīns Beržinskis par skaudro statistiku nebrīnās: “Daudzi jau aizbrauc uz pilsētām strādāt. Laukos jau viss tiek mehanizēts. Platības ir lielākas, bet darba rokas vajag mazāk. Mehanizācija ir ļoti attīstīta. Nav tā kā kolhoza laikos, kad strādājām ļoti daudzi, bet darbu padarījām maz.”
Tomēr bukaišniekiem raksturīga izteikta piederības sajūta savam pagastam. Arī jubilejas reizē sabraukuši cilvēki, kuri labprāt dalās savās atmiņās par šeit pavadīto laiku.
Foto: Vidzemes televīzija
Jelgavniece Modra atceras, ka viņas laikā pagastā bijis ļoti daudz pasākumu un pulciņu: “Mēs dejojām, mēs dziedājām. Tagad paldies senioriem, kas dejo. Tā kā es šeit esmu bieži, jo man šeit dzīvo brālis, es tos pasākumus te apmeklēju. Es domāju, ja šeit būtu skola, šeit arī būtu dzīvība.”
Savukārt Dzintra, kura joprojām dzīvo Bukaišos, stāsta: “Kādreiz arī šeit bija ļoti skaista kastaņu aleja. Tur vienmēr svinējām Jāņus. Tur bija tāda tribīne kastanī augšā. Protams, tur viss jau ir pazudis. Laika zobs visu saēd. Viss mainās. Paliekam mēs tāda nomalīte – leišmalīte.” Uz jautājumu, kas tik ilgus gadus pietur leišmalītē, Dzintra nosmej: “Nu savs šarms jau ir laukiem.”
Mūsdienās Bukaišos joprojām darbojas veikals, bibliotēka, tautas nams. Izdevies atkopties arī pēc 2023. gada postošās vētras, un laukos, kā jau allaž ierasts, briest raža.
Arī pasākumi pagastā allaž esot labi apmeklēti, vien domas dalās par to, vai pēc trīsdesmit gadiem, kad pagastam apritēs apaļā 450. gadskārta, būs kam to atzīmēt, jo vairums sabiedriskās dzīves uzturētāju ir seniori gados vislabākajos.
 |
Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par "Novadu ziņas kanālā ReTV" saturu atbild SIA "Re MEDIA” |
| Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. | |